Vispārīgi runājot, katakrēze ir valodas kļūda. Vairumā gadījumu tas ir saistīts ar vārda lietošanu nepareizā kontekstā vai vārda nozīmes izspiešanu no tā normas. Jauktas metaforas ir viens spilgts katakrēzes piemērs. Personas var netīšām iesaistīties nepareizā vārda lietošanā vai arī tīši nepareizi lietot šo vārdu, lai radītu stilistisku vai retorisku efektu. Catresis lietošana parasti atdala vārdu no tā burtiskās nozīmes, tāpēc tā ir runas figūra.
Katahrēze var mainīt vārda nozīmi. Ja izmaiņas rodas, neapzināti aizstājot viena vārda nozīmi ar cita vārda nozīmi, ir noticis malapropisms. Tas parasti notiek, ja divi vārdi izklausās līdzīgi, piemēram, teikumā tiek lietots vārds “elektrisks”, nevis vārds “vēlēšanu”. Apzinātas izmaiņas var izmantot kā literāru instrumentu, līdzekli, lai noteiktu punktu vai kā ārkārtēju emociju izpausmi. Ja indivīds atsaucas, piemēram, uz slīdošu politiķi, jēdziens “slīdēt” vairāk tiek saprasts kā komentārs par politiķa rāpuļveidīgo personību, nevis burtiska atsauce uz slīdēšanu pa virsmu.
Viens no spilgtākajiem katakrēzes piemēriem ir jaukta metafora, un šī runas figūra rodas, kad indivīds mēģina veikt pārspīlētu un neloģisku divu objektu salīdzinājumu. Citiem vārdiem sakot, tiek salīdzināti divi objekti, kuriem nav acīmredzamas līdzības. Jauktas metaforas bieži tiek apzināti izmantotas literārajos darbos kā radoši un unikāli veidi, kā izteikt noteiktas idejas. Viljama Šekspīra slavenajā lugā “Hamlets” viena no Hamleta slavenākajām runām ietver šāda veida katakrēzi: “… ņemt ieročus pret nelaimju jūru…”. Šim salīdzinājumam rakstnieks ir izveidojis saikni starp divām šķietami nesaistītām tēmām: karu un okeānu.
Tīša katakrēze ir īpaši izteikta postrukturālisma darbos. Šī literatūras filozofija plaukst no neskaidrības un tradicionālo literāro paņēmienu, struktūru un nozīmju sadalīšanas. Kā tādi, postrukturālisma autori aptvēra vārdu spēli un apjukumu, kas ir raksturīgs katakrēzei. Tāpēc šādos darbos ir daudz katakrēzes. Skaņas var būt redzamas, nevis dzirdamas, tumsa var būt gaiša vai indivīds var izjust blāvu asumu.
Reizēm katakrēze var radīt vārdu vai atsauci, kas iepriekš neeksistēja, un šajos gadījumos tas aizpilda nozīmes tukšumu. Piemēram, daži vārdi ir gramatiski nepareizi, taču tiek lietoti tik plaši, ka kļūst par neoficiālu valodas sastāvdaļu. Šāds piemērs ir angļu vārds “nav”, un to dēvē par solecismu. Var rasties arī vārdi, lai aprakstītu iepriekš nenosauktu darbību, kas populārajā kultūrā ir kļuvusi par ikdienu. Piemēram, skaitļošanas pasaulē vārds “tweet” ir kļuvis atpazīts kā atsauce uz sociālajā tīklā ar nosaukumu Twitter izveidotajiem ziņojumiem.