Kiborgs ir organisms ar mākslīgām un organiskām sastāvdaļām. Terminu “kiborgs” pirmo reizi ieviesa NASA zinātnieki Neitans Kleins un Manfreds Klains 1960. gadā rakstītajā aeronautikas dokumentā, kurā tika apspriestas iespējamās mašīnas/cilvēka hibrīda priekšrocības, kas varētu darboties kosmosā. Zinātniskajā fantastikā un populārajā kultūrā kiborgi bieži tiek attēloti kā “puscilvēka pusmašīna” būtnes ar robotiem vai bioniskiem implantiem, piemēram, RoboCop no 1987. gada filmas ar tādu pašu nosaukumu vai 1970. gadu televīzijas šoviem, Sešu miljonu dolāru vīrs un Bioniskā sieviete. Kiborgus dažkārt jauc ar androīdiem, kas ir roboti, kas izstrādāti, lai līdzinātos cilvēkiem, piemēram, dati no 1980.–90. gadu seriāla, Star Trek: The Next Generation.
Mūsdienu medicīnas iespējas ir likušas daudziem pārskatīt kiborga definīciju, iekļaujot tajā zīdītājus, kas ir aprīkoti ar atjaunojošām tehnoloģijām, kas palīdz replicēt ķermeņa dabiskās sistēmas, piemēram, cilvēkus ar elektrokardiostimulatoru vai tīklenes vai kohleāro implantu. Lai gan vidējā protēze neietilpst kiborgu tehnoloģijas definīcijā, protēžu ierīce, kas izmanto sensorus, lai atkārtotu cilvēka dabisko gaitu, piemēram, C-Leg sistēma, tiek uzskatīta par mūsdienu kiborgu lietojumprogrammu.
Papildus atjaunojošām tehnoloģijām pretrunīgi vērtēti ir arī kiborgu lietojumi, kas var uzlabot cilvēka darbību, pārsniedzot ķermeņa dabiskās iespējas. Piemēram, radiofrekvences identifikācijas (RFID) marķējuma izstrāde, kas ir uz robežas, lai kļūtu par produktīvu kiborgu lietojumu, ir cilvēkā vai dzīvniekā implantēta mikrotehnoloģija, lai potenciāli uzglabātu informāciju. Šādas tehnoloģijas pretinieki norāda uz iespējamu privātuma aizskaršanu, kas varētu rasties ar šādu ierīci; tā varētu kļūt par defacto lietojumprogrammu cilvēku un dzīvnieku izsekošanai.
Vēl viens strīdīgs kiborgu pielietojums ir saistīts ar kukaiņu un dzīvnieku izmantošanu militāros nolūkos taktiskos kaujas nolūkos. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta aģentūra Defence Advanced Research Projects (DARPA) ir sākusi pētīt iespēju novērošanas nolūkos implantēt kukaiņus ar mazuļu datu sensoriem, kā arī implantēt haizivis ar līdzīgiem kiborgu sensoriem, lai atklātu sprāgstvielas zem ūdens.
Donnas Haravejas 1985. gada eseja “Kiborgu manifests: zinātne, tehnoloģija un sociālistiskais feminisms divdesmitā gadsimta beigās” sniedz pozitīvu skatījumu uz kiborgiem feminisma teorijas kontekstā. Haravejs izvirzīja teoriju, ka metaforiskais kiborga jēdziens nozīmē, ka ir jāpārvar sava dabiskā dzimuma vēsturiskie un patriarhālie ierobežojumi.