Ķīmiskais līdzsvars attiecas uz stabilu attiecību starp reaģentiem un produktiem atgriezeniskā ķīmiskā reakcijā. Atgriezeniskā reakcijā reaģenti pilnībā nepārvēršas produktos; drīzāk tie lēnām pārtrauks reaģēt, kad tiks sasniegts ķīmiskais līdzsvars. Reakcijas ātrumu ietekmē daudzi faktori, tostarp temperatūra, vielas fāze un katalizatora klātbūtne. Daudzām reakcijām, lai sāktu reaģēt, ir nepieciešams sākotnējais enerģijas ievads.
Būtiskāk, ķīmiskā reakcija ir ķīmisko saišu izveidošana vai pārtraukšana. Ķīmiskā saite rodas, ja elektromagnētiskie spēki starp atomiem vai molekulām izraisa pievilcību starp tiem. Jonu saite ir tad, kad divi joni — pretēji uzlādēti atomi — tieši piesaista viens otru. Kovalentā saite ietver elektronu pāru dalīšanu starp atomiem. Šīs ķīmiskās saites veido jaunas vielas ar savām ķīmiskajām īpašībām.
Ķīmiskā līdzsvara jēdziens ir saistīts ar atgriezeniskas reakcijas ideju. Faktiski visas ķīmiskās reakcijas zināmā mērā ir atgriezeniskas, tāpēc starp reaģentiem un produktiem nav būtiskas atšķirības. Tomēr dažām reakcijām ir nenozīmīga atgriezeniskuma pakāpe – tieši šajās reakcijās ķīmiskais līdzsvars kļūst svarīgs. Ja zinātniskajā apzīmējumā tiek uzsvērta atgriezeniskā iespēja, sākotnējā bultiņa starp reaģentiem un produktiem tiek aizstāta ar āķa bultu pāri. Tie norāda, ka reakcija notiek abos virzienos.
Ātrums, ar kādu tiek sasniegts ķīmiskais līdzsvars, var ievērojami atšķirties. Dažas reakcijas tiek pabeigtas mazāk nekā pēc sekundes, savukārt citas ilgst vairākus gadus. Lai gan nav vienas metodes reakcijas ātruma prognozēšanai, ir zināms, ka daudziem faktoriem ir svarīga loma.
Viens no šādiem faktoriem ir temperatūra. Augstāka temperatūra ļauj sistēmā iekļūt vairāk enerģijas, kas parasti izraisa ātrākas reakcijas. Vielas fāze — cieta, šķidra vai gāze — var ietekmēt arī to, cik ātri vielas sasniedz ķīmisko līdzsvaru. Visbeidzot, katalizatora klātbūtne var ievērojami paātrināt reakciju. Enzīms ir katalizatora veids, kas ir svarīgs dzīvo būtņu metabolisma regulēšanai.
Dažas reakcijas nenotiek, pat ja tās nav ķīmiskā līdzsvarā. Tas ir tāpēc, ka daudzām reakcijām ir nepieciešama aktivizācijas enerģija. Piemēram, šķidrais ūdeņradis un skābeklis var palikt fiziskā kontaktā, nereaģējot. Tomēr neliels enerģijas daudzums var izraisīt reaģentu būtisku eksploziju un atbrīvot lielu enerģijas daudzumu. Tāda pati parādība ir novērojama, sadedzinot malku — lai gan koks, sadedzinot, var atbrīvot daudz enerģijas, procesa sākšanai vienmēr ir nepieciešama sākotnējā dzirkstele vai liesma.