Kas ir klīniskā biomehānika?

Ķermenis ir sarežģīta sistēmu sērija, kas spēj gandrīz acumirklī reaģēt uz iekšējo un ārējo vidi. Tas rada spēju reaģēt un rīkoties pēc izmaiņām, kas organismā notiek katru dienas sekundi. Biomehānika ir zinātne par to, kā mehāniskie spēki ietekmē cilvēka ķermeņa iekšējo darbību. Klīniskā biomehānika šos atklājumus izmanto ikdienas kustībām.

Klīniskās biomehānikas mērķis ir izstrādāt ārstēšanas protokolus un metodes, kas palīdzētu paaugstināt dzīves kvalitāti personām, kuras cieš no veselības stāvokļa, slimības vai slimības, kas kavē spēju pareizi kustēties un funkcionēt. Sniedzot “skatu stiklu” par to, kā ķermenis reaģē un darbojas, un piemērojot biomehāniskos principus specializētām kustībām, klīniskā biomehānika var būt arī noderīgs līdzeklis, lai palielinātu vai uzlabotu sportistu sniegumu. Šī zinātniski pamatotā prakse ir papildus noderīga traumu samazināšanā vai novēršanā.

Klīniskās biomehānikas metodoloģijām ir nepieciešami dažādi medicīnas speciālisti, sākot no ārstiem un ķirurgiem līdz kustību ekspertiem, piemēram, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, sporta treneriem un ortozes inženieriem. Ortozes inženieri izstrādā pielāgotas palīgierīces problēmām, kas saistītas ar kustību disfunkciju vai pozicionēšanas problēmām, kas novērš normālu kustību. Piemēram, “AFO” jeb potītes pēdas ortoze ir stiprinājumu sistēma, ko izstrādājis ortopēds un kas ir pielāgota indivīdam, lai maksimāli palielinātu pēdas funkciju. To var panākt, aizliedzot potītes kustību vai atbalstot potīti, ierobežojot kustību diapazonu, kad potīte vairs nespēj atbilstoši kustēties.

Klīniskā biomehānika ir tilts starp pētniecību un pareizu pielietojumu pareizas kustības sasniegšanai reālās dzīves situācijā. Tiek ņemts vērā viss, sākot no skartās ķermeņa daļas kustību diapazona un muskuļu spēka līdz vispārējai kustību modeļu saiknei. Piemēram, ja indivīdam ir grūtības staigāt, tiek pārbaudīts viss gaitas modelis. Acīmredzama problēma var būt potītes nespēja pacelt pēdu uz augšu, kad kāja šūpojas cauri, taču var būt arī kāds pamatcēlonis, piemēram, vāji gūžas un kāju muskuļi.

Klīniskās biomehānikas izmantošana ir arī svarīgs faktors sportistu veiktspējas uzlabošanā. Vērojot un novērtējot, kā sportists veic ar sportu saistītas aktivitātes, vai veicot biomehānisko analīzi, var atklāt nelielas novirzes kustību modeļos. Piemērojot pieņemamas biomehānikas pētījumu teorijas šiem smalkajiem kustību pārkāpumiem, var ievērojami uzlabot kustību veiktspēju un efektivitāti, tādējādi novēršot turpmākas traumas.