Kas ir krāpšana ar akreditīvu?

Krāpšana ar akreditīvu ir krāpniecības veids, kurā krāpnieks mēģina pelnīt naudu, veicot kļūdainus biznesa darījumus, vai stāsta upuriem, ka akreditīvs ir ieguldījums. Akreditīvs ir likumīgs dokuments, kurā norādīts, kā viena puse maksās citai par biznesa darījumu. Viens no veidiem, kā krāpnieki izkrāpj akreditīvu, ir apsolījums nosūtīt preces kādai pusei apmaiņā pret samaksu, lai pēc naudas saņemšanas pazūd. Vēl viens veids ir krāpniekam pateikt upurim, ka akreditīvs ir ieguldījums, lai gan šāda veida ieguldījums neeksistē. Bankām ir grūti pilnībā apturēt šo krāpšanu, tāpēc potenciālajiem upuriem ir jāzina krāpniecības pazīmes.

Akreditīvi ir plaši izplatīti dokumenti, ko viena puse izsniedz otrai, norādot maksājuma nosacījumus. Tajos ir norādīts, kā viena puse maksās otrai, cik tā maksā un par ko maksā. Dokuments tiek nogādāts bankā, un otrajai pusei tiek samaksāta vēstules vērtība. Šie dokumenti parasti tiek izmantoti starptautiskiem pirkumiem, taču arī vietējiem pirkumiem var izmantot šo vēstuli. Krāpjoties ar akreditīvu, krāpnieks liek upurim parakstīt dokumentu pirms preču vai pakalpojumu sniegšanas.

Viens no veidiem, kā veikt krāpšanu ar akreditīvu, ir izveidot viltotu uzņēmumu. Krāpnieks pateiks cietušajam, ka viņš vai viņa ir uzņēmuma pārstāvis, kas var nosūtīt preces cietušajam par ļoti zemām izmaksām. Pēc tam, kad cietušais parakstījis akreditīvu, krāpnieks dodas uz banku un iekasē naudu. Pēc tam uzņēmums parasti izzudīs, un upuris vai nu nesaņems neko, vai arī saņems ievērojami zemākas preces.

Otrs veids, kā veikt krāpšanu ar akreditīvu, ir paziņot cietušajam, ka vēstule ir ieguldījums. Krāpnieks paziņo cietušajam, ka, iegādājoties viltotu akreditīvu, viņš saņems augstus procentus. Tomēr akreditīvi nav ieguldījumi, un tos nevar izmantot kā tādus.

Bankas nevar pilnībā apturēt šo procesu, jo, ja cietušais dod piekrišanu vai krāpnieks izveido pārliecinošu viltotu biznesu, bankai ir pienākums samaksāt akreditīvu. Potenciālajiem upuriem ir jāsaprot, ka šīs vēstules nevar izmantot kā ieguldījumus, kā arī tās nevar iegādāties, jo daži krāpnieki vēlas, lai upuri domā. Ja biznesa iespēja šķiet pārāk laba un viena puse lūdz akreditīvu, tā var būt krāpniecība.