Kvadriparēze, kas pazīstama arī kā tetraparēze, ir visu četru ekstremitāšu vājums. Tas ir saistīts ar kvadriplegiju vai tetraplēģiju, kurā visas četras ekstremitātes ir paralizētas. Ir vairākas lietas, kas var izraisīt šo stāvokli, un ir pieejamas vairākas ārstēšanas iespējas. Parasti pacientam ir jābūt neirologa uzraudzībā, ārsta speciālistam, kurš koncentrējas uz nervu sistēmas traucējumiem.
Pacienti ar kvadriparēzi var izjust dažādus ekstremitāšu funkciju līmeņus atkarībā no traumas specifikas. Dažiem pacientiem ekstremitātes var būt vājas un pacientam var trūkt motora kontroles. Citiem pacientiem var būt ievērojamas paralīzes vietas, savukārt citiem var būt salīdzinoši labas motoriskās prasmes. Neirologs var veikt detalizētu izmeklēšanu, lai precīzi noskaidrotu problēmas cēloni, nosakot, kuri nervi tiek ietekmēti.
Gan iedzimti stāvokļi, kā muskuļu distrofija un cerebrālā trieka ir saistīti ar šo problēmu, jo četrparētiskā cerebrālā trieka, kas pazīstama arī kā spastiskā kvadriparētiskā cerebrālā trieka, ir vissmagākā cerebrālās triekas forma. Cilvēkiem šis stāvoklis var attīstīties arī deģeneratīvu neiroloģisku stāvokļu rezultātā. To var izraisīt arī muguras smadzeņu traumas, piemēram, kritiena, autoavārijas vai diska plīsuma izraisītas traumas. Visos gadījumos signāli, kas tiek sūtīti gar mugurkaulu, vismaz daļēji tiek pārtraukti, kas nozīmē, ka nervi, kas atrodas zem pārtraukuma zonas, nepilda pilnu funkcionalitāti. Kvadriplegijas gadījumā pacienta nervi vispār nevar nosūtīt signālus, un viņiem trūkst motora un sensora ievades.
Kad pacientam ir kvadriparēze, pirmais solis ir noskaidrot, kura mugurkaula daļa ir iesaistīta un kas izraisa vājumu un jutības zudumu. To veic, izmantojot neiroloģisko izmeklēšanu, pacienta interviju un mugurkaula medicīniskās attēlveidošanas pētījumus. Izstrādājot pieeju vadībai un ārstēšanai, ir svarīgi noteikt iesaistīšanās līmeni un cēloni.
Ārstēšana var ietvert ķirurģiju, lai risinātu tādas problēmas kā diski, kas saskaras ar muguras smadzenēm, kā arī fizikālā terapija, lai neļautu muskuļiem atrofēties un novērstu kontraktūras. Pacienti var arī izmantot palīgierīces, piemēram, spieķi, ratiņkrēslu vai skrejriteni, ja viņiem ir grūtības staigāt. Var tikt traucētas arī fiziskās funkcijas, piemēram, kuņģa iztukšošana, tādēļ ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pacients justos ērti.