Finanšu jomā atzinums ar iebildi ir grāmatveža vai revidenta rakstisks atzinums, kas norāda uz revidenta iebildumiem attiecībā uz pārbaudīto finanšu uzskaites pareizību. Situācijas, kas liek sniegt atzinumu ar iebildi, ietver ierobežotu revīzijas apjomu vai informācijas trūkumu vai nepareizu informāciju. Revidents var arī uzrakstīt atzinumu ar iebildēm, ja viņš atklāj neparastu grāmatvedības praksi, kas neatbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP).
Pēc finanšu uzskaites pārbaudes revidenti sniedz trīs veidu atzinumus. Atzinumā bez iebildēm teikts, ka finanšu pārskati sniedz precīzu uzņēmuma priekšstatu. Atzinumā ar iebildēm ir daži izņēmumi. Negatīvā atzinumā ir ietverti būtiski izņēmumi vai brīdinājumi.
GAAP sastāv no kopēja grāmatvedības standartu un procedūru kopuma, kas tiek ievērotas, lai nodrošinātu finanšu pārskatu konsekvenci. Ja revidents nevar pamatot inventarizāciju attālās atrašanās vietas dēļ, viņš var uzrakstīt atzinumu ar iebildēm. Citi piemēri, kādēļ tiek sniegts atzinums ar iebildi, ir gaidāmās tiesas prāvas iznākuma nenoteiktība vai nenoteiktas nodokļu saistības par neparastu biznesa darījumu.
Revidenta ziņojumā parasti ir trīs rindkopas. Sākotnēji revidents nosaka revidenta un direktoru pienākumus. Pēc tam viņš apspriež audita apjomu un norāda, ka uzņēmums izmantoja vispārpieņemtos grāmatvedības principus. Visbeidzot, trešajā daļā viņš sniedz revidenta atzinumu, kurā vajadzības gadījumā atzīmē atzinumu ar iebildēm.
Revidenta ziņojums ir uzņēmuma gada pārskata standarta sastāvdaļa. Kopā ar revidenta paziņojumu gada pārskatā tiks iekļauti svarīgākie finanšu aspekti, korporatīvā informācija un finanšu pārskati. Uzņēmumi parasti ietver arī vēstuli akcionāriem, kā arī diskusijas un vadības analīzi.
Revīzija ir bez iebildēm, ja revidenta atzinumā norādīts, ka finanšu pārskati sniedz “patiesu un skaidru priekšstatu” par uzņēmumu. Biržā kotēto uzņēmumu finanšu pārskatos par revīzijas ziņojumu regulāri tiek sniegts atzinums bez piezīmēm. Lielākā daļa uzņēmumu atpazīs un pārvaldīs visas iespējamās problēmas pirms gada pārskatu iesniegšanas. Pat atzinums bez piezīmēm ir tikai atzinums, nevis garantija. Revidentus var maldināt, plaši viltojot pārskatus, īpaši, ja vadība metodiski sagatavo krāpniecisko grāmatvedību.
Atzinums ar iebildēm var būt Andersena efekta rezultāts, kurā revidenti, veicot uzņēmumu auditu, veic intensīvu rūpīgu izmeklēšanu, lai izvairītos no grāmatvedības kļūdām. Šīs pastiprinātās kontroles pakāpes rezultātā uzņēmumi bieži pārveido peļņas pārskatus pat tad, ja nav notikusi tīši sagrozīta attiecīgā grāmatvedības informācija. Uzņēmumi veic revīzijas, lai radītu investoros pārliecību, ka uzņēmuma finanšu pārskati ir precīzi. Lai aizsargātu pret iespējamu tiesvedību, kas izriet no nepamanāmām finansiālām neatbilstībām, piemēram, būtiskiem nepatiesiem apgalvojumiem, revidenti veic apdrošināšanu pret pārkāpumiem.