Likumā noteiktā deklarācija ir rakstisks dokuments, ko parakstījis kāds, kas atzīst noteiktus apgalvojumus par patiesiem. Paziņojumi var attiekties uz jebkuru jautājumu, kas deklarācijas iesniedzējam, ti, deklarētājam, ir personiski zināms. Dokuments jāparaksta tādas personas priekšā, kura saskaņā ar likumu ir pilnvarota pieņemt deklarāciju. Apvienotajā Karalistē, Austrālijā un Kanādā ir likumi, kas nosaka īpašas prasības derīgai likumā noteiktai deklarācijai. Prasības katrai jurisdikcijai ir atšķirīgas.
Jurisdikcijas pilnvaro noteiktas personas pieņemt likumā noteikto deklarāciju. Šī persona kalpo kā liecinieks dokumenta parakstīšanai. Likumi arī parasti nosaka, ka lieciniekam ir jāpārbauda tās personas identitāte, kura sniedz paziņojumu, jāpārbauda, vai viņa vai viņa ir kompetenta, un jāinformē deklarētājs, ka par nepatiesu liecību sniegšanu ir paredzēts sods. Personai, kas kalpo kā lieciniece, dokumentā jānorāda pilns vārds, adrese un kvalifikācija. Lieciniekam dokuments arī jāparaksta un jādatē.
Par to, kas tīši sniedz nepatiesu apgalvojumu likumā noteiktajā deklarācijā, ir paredzēts kriminālsods. Piemēram, Austrālijas 1959. gada Likumā par deklarācijām par tīšu nepatiesu apgalvojumu ir paredzēts cietumsods līdz četriem gadiem. Citas jurisdikcijas uzliek naudas sodus un ieslodzījumu.
Likumā noteiktajai deklarācijai jābūt likumā noteiktajā formā. Austrālijas veidlapā ir sadaļa, kurā norādīts deklarētāja vārds, adrese un profesija. Tālāk veidlapā ir sadaļa, kurā ievietot deklarētāja paziņojumus, kas jāuzskaita numurētās rindkopās. Pēdējā rindkopā tiek apgalvots, ka visi apgalvojumi ir patiesi, un tajā ir ietverta valoda, kas apliecina, ka deklarētājs saprot, ka nepatiesa paziņojuma sniegšana ir sodāms pārkāpums. Pēc tam deklarētājs paraksta un datē dokumentu kopā ar pilnvaroto liecinieku.
Jurisdikcijas atšķiras atkarībā no tā, kā persona var izmantot likumā noteikto deklarāciju. Personas ir izmantojušas šo dokumentu kā personīgās mantas īpašumtiesību pierādījumu, vārda maiņai, darba zaudēšanas uzrādīšanai, īpašuma nodošanai un dažādiem citiem mērķiem. Deklarāciju var izmantot arī tiesā. Tomēr tiesnesis izlemj, cik lielu nozīmi šādam dokumentam atļauties.
Lai likumā noteiktā deklarācija būtu derīga, tā ir jāaizpilda pilnībā. Veidlapai ir jāatbilst arī tās jurisdikcijas prasībām, kurā persona plāno izmantot šādu dokumentu. Bezmaksas deklarācijas veidlapas bieži ir pieejamas valdības tīmekļa vietnēs. Persona var arī izstrādāt likuma deklarācijas veidlapu. Kamēr šāda veidlapa atbilst jurisdikcijas prasībām, tā parasti tiks uzskatīta par derīgu.