Likumā noteiktā zaudējumu atlīdzība ir atlīdzības veids, ko tiesa var piešķirt prasītājam gadījumā, ja tiek pārkāpts likumā noteiktās tiesības. Šie zaudējumi ir iepriekš noteikti un iekļauti to tiesību aktu tekstā, uz kuriem tie attiecas. Parasti tas tiek darīts, jo šādi gadījumi ir saistīti ar apstākļiem, kad prasītāja faktisko tiesību, kas pazīstamas arī kā kompensācijas zaudējumu aprēķināšana, aprēķins būtu sarežģīts vai neiespējams. Tādu gadījumu piemēri, kuros, visticamāk, tiks piešķirti likumā noteiktie zaudējumi, ir patenta pārkāpumi un sabiedriskās kārtības pārkāpumi.
Likumdevēja noteiktie noteikumi ir zināmi kā likumā noteiktie likumi. Šajos tiesību aktos var noteikt likumā noteiktos zaudējumus. Tās ir naudas summas, kas pienākas cietušajiem, ja cilvēki pārkāpj šos likumus un tiek nodarīts kaitējums citiem.
Kad lietas tiek apspriestas tiesā, prasītāja bieži vien var norādīt dažus izdevumus vai zaudējumus, kas viņai radušies atbildētāja darbību rezultātā. Ja prasītāja uzvar lietu, tiesa var viņai piespriest zaudējumu atlīdzību. Tie parasti aptver summas, par kurām viņa ir strīdējusies.
Lietās, kas saistītas ar likumā noteikto zaudējumu atlīdzināšanu, argumenti par to, cik liela persona pienākas, parasti nav nepieciešami. Īpašas izmaksas, ko var apsvērt šajos gadījumos, ir tiesas izmaksas un advokātu honorāri. Tomēr prasītājai parasti nav pienākuma pierādīt, ka viņa ir tiesas piespriestās summas cienīga.
Daudzi likumā noteikto zaudējumu atlīdzības kritiķi apgalvo, ka tie bieži ir pārmērīgi. Parasti tiesību aktos ir izklāstīts piešķiršanas diapazons, nevis noteikta konkrēta summa. Apbalvošanai var būt arī īpaši nosacījumi.
Iespēja saņemt likumā noteikto zaudējumu atlīdzību ir viena no priekšrocībām, ko veidotāji saņem, reģistrējot darbus ASV Autortiesību birojā. Autortiesību un preču zīmju pārkāpumu lietas ir labi piemēri gadījumiem, kad šāda veida zaudējumu atlīdzība parasti tiek piešķirta un faktiskos zaudējumus varētu būt grūti aprēķināt. Šajos gadījumos cietušajai ir tiesības izvēlēties, vai viņa vēlas saņemt faktiskos zaudējumus un izmaksas vai likumā noteiktos zaudējumus, ko noteiks tiesa un kas būs likumā noteiktajās robežās.
Ja viņa izvēlas likumā noteikto zaudējumu atlīdzību un pārkāpums tiek uzskatīts par tīšu, tiesai ar likumu tiek piešķirta atļauja pārsniegt robežu līdz noteiktai summai. Ja tiek konstatēts, ka pārkāpums pastāvēja, bet tas bija netīšs, tiesa var samazināt atlīdzību zem noteiktā diapazona līdz noteiktajam minimumam. Šie ir piemēri, kas bieži tiek uzskatīti par īpašiem nosacījumiem.