Termins “rakursa gaisma” tiek lietots, lai aprakstītu oksikalcija gaismu. To lieto arī attiecībā uz kādu, kas ir sabiedrības acīs, jo oksikalcija gaismas tika plaši izmantotas teātros, kad tās pirmo reizi tika ieviestas. Bieži tiek teikts, ka aktieri un valsts amatpersonas ir uzmanības centrā, it īpaši, ja viņi saskaras ar smagu sabiedrības kritiku. Teātra prožektorus sauc par “kaļķiem”, kas norāda uz oksikalcija gaismas nozīmīgo lomu teātra vēsturē. Vārda paredzētais lietojums parasti ir skaidrs kontekstā.
1820. gados vīrietis vārdā Goldsvortijs Gērnijs atklāja jaunu apgaismojuma veidu, novirzot divas skābekļa un ūdeņraža strūklas uz kalcija oksīda, kas pazīstams arī kā kaļķis, lodi, disku vai stieni. Gāzes strūklas tika aizdedzinātas un uzsildīja kalcija oksīdu līdz vietai, kur tas sāks izstarot ārkārtīgi spilgtu baltu gaismu. Izgudrojumu izvēlējās Tomass Dramonds, kuram dažkārt kļūdaini tiek piedēvēts uzmanības centra izgudrojums. Materiāla karsēšanas koncepcija, līdz tas izstaro gaismu, jeb kvēlspuldze, ir tāds pats princips, kā darbojas lielākā daļa mūsdienu spuldžu.
Drumonds varēja redzēt, ka ir vairāki iespējamie pielietojumi prožektoru apgaismojuma sistēmām. Lielās redzamības dēļ gaismu var izmantot bākām un citiem āra darbiem, piemēram, uzmērīšanai. Taču to varēja izmantot arī iekštelpās, un teātri to labprāt pieņēma, jo tas lieliski apgaismoja skatuvi. Aktieri un aktrises žokēja par vietām uz skatuves, lai tās būtu uzmanības centrā, skaidri izgaismotas un skatītājiem redzamas.
Ideja būt “izceļas uzmanības centrā” ienāca populārajā slengā un ātri vien sāka raksturot ikvienu, kas bija sabiedrības uzmanības lokā. Slavenības, politiķi, valsts amatpersonas un citi bieži tiek pakļauti gandrīz neērti rūpīgai pārbaudei. Tiek uzskatīts, ka tie ir uzmanības centrā, jo pārbaude atgādina spilgti baltu gaismu, atklājot visus rakstura un uzvedības trūkumus. Ne visi spēj izturēt ciešas pārbaudes spiedienu.
Lai gan teātros vairs neizmanto oksikalcija gaismas, prožektoru un laimu jēdziens tiek saglabāts kā daļa no bagātīgās teātra izrādes kultūras tradīcijas. Lielākā daļa aktieru un aktrišu uz skatuves un ekrāna saprot šo terminu, kā arī novērtē atrašanās spilgtā prožektora gaismā vai laima gaismā. Ražektoru gaisma ir visciešāk saistīta ar teātra izrādēm, jo 19. gadsimtā, kad teātros plaši izmantoja prožektorus, aktiermākslā valdīja netieša romantika.