Ložņu piedāvājumi ir situācijas, kurās investors vai investoru grupa cenšas pakāpeniski iegūt mērķa uzņēmuma emitētās akciju akcijas, vienlaikus cenšoties apiet Viljamsa likuma galvenos noteikumus. Akciju iegāde ir ierobežota ar visām akcijām, kas ir pieejamas atklātajā tirgū. Bieži vien ložņājoša konkursa piedāvājuma galvenais mērķis ir iegūt pietiekami daudz akciju, lai būtu pietiekami daudz intereses par uzņēmumu, lai izveidotu balsošanas bloku.
Viljamsa likums attiecas uz akciju pirkšanas un pārdošanas praksi jebkurā tirgū, kas darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs. Daudzus gadus pēc šī akta pievienošanas 1968. gadā šī likuma noteikumi palīdzēja līdz minimumam samazināt iespēju izmantot ložņājošu konkursa piedāvājumu. Viens no Viljamsa likuma galvenajiem elementiem ir tāds, ka akcionāriem ir jāpiedāvā tāda pati cena par viņu pieejamajām akcijām. Tas nozīmē, ka, ja vienam akcionāram par viņa akcijām tiek piedāvāta noteikta cena, tas pats investors vai investoru grupa nevar piedāvāt citam akcionāram atšķirīgu cenu, lai piesaistītu pārdošanu. Kamēr sākotnējā cena nav noraidīta, grupa nevar piedāvāt augstāku cenu par akciju citam akcionāram.
Papildu Viljamsa likuma noteikumi nosaka, ka jebkuram investoram vai investoru grupai, kas mēģina iegūt akciju akcijas, ir jāiesniedz Vērtspapīru un biržu komisijai un uzņēmumam, kas ir mērķēts, visa attiecīgā informācija par savu konkursa piedāvājumu. Šī informācija ietver piedāvāto akciju cenu.
Ar ložņājošu konkursa piedāvājumu grupa mēģinās apiet šīs prasības un mierīgi pirkt akcijas no dažādiem akcionāriem. Tikai tad, kad koncernā ir iegādāts ievērojams skaits akciju, tie atbilst atbilstošo dokumentu iesniegšanai VK. Rezultāts var būt tāds, ka mērķa uzņēmums nonāk naidīgā pārņemšanas piedāvājumā, pirms ir iespēja sagatavoties uzbrukumam.
Lai gan lielākajai daļai 20. gadsimta otrās daļas bija samērā viegli interpretēt un piemērot Viljamsa likuma noteikumus tādā veidā, kas novērsa rāpojoša konkursa piedāvājuma iespējamību, mūsdienās tas ne vienmēr tā ir. Izmaiņas atvasināto instrumentu struktūrā un to saistību ar tradicionālajām korporatīvajām akcijām ir padarījušas pieteikumu sarežģītāku. Rezultātā dažkārt parādās pelēkā zona, kas var ļaut investoru grupai izveidot un veiksmīgi izmantot slīdošu konkursa piedāvājumu.