Lychnis ir augu ģints, kas ir daļa no Caryophyllaceae dzimtas. Tajā ir aptuveni 25 daudzgadīgu un divgadīgu garšaugu sugas, kuru dzimtene ir Āfrikas, Āzijas un Eiropas mērenā klimata joslā. Lielākajai daļai sugu ir ziedu kopa, kas atrodas uz nūjiņām līdzīgiem kātiem, kas paceļas virs zālei līdzīgajiem lapotnēm. Tie ir lieliski augi puķu dobēm vai apmalēm. Šī augu ģints parasti ir brīva no slimībām un kaitēkļiem.
Lychnis ģints ir atvasināta no grieķu vārda lychnos, kas tulkojumā nozīmē “lampa”. Tiek uzskatīts, ka tas attiecas uz seno lapu izmantošanu kā sveču dakti. Parasti šīs ģints augus sauc par spārniem un ķemmiņiem. Ķermenis ir suga, kurai ir lipīgi ziedi, un nometnes nosaukums ir atvasināts no latīņu vārda campus, kas tulkojumā nozīmē “lauks”. Tas raksturo šīs sugas pļavu biotopu.
Dabā Lychnis ģints augi aizņem plašu biotopu klāstu, tostarp mežos, pļavās un akmeņainos Alpos. Lielākā daļa ir pieraduši pie mitriem apstākļiem, savukārt dažas sugas, piemēram, L. coronaria un L. flos-jovis, var paciest ilgstošus sausuma apstākļus. Lychnis alpina parasti sastopams kalnainos un arktiskajos reģionos. Tas nevar paciest karstas vasaras.
L. alpina ir plaši kultivēta suga ziemeļu reģionos. Tas izaug 8 collas (20 cm) augstumā un platumā. Augu parasti sauc par Alpu mušu, jo mušas uzķeras uz tā ziediem. Parasti ziedi ir violeti rozā un zied pavasara un vasaras mēnešos. Lapas ir gaiši zaļā līdz pelēkā krāsā.
Dārznieki izmanto šo augu dažādos pielietojumos. Tradicionālā puķu dobe ir labi piemērota Lychnis alpina, tāpat kā apmales izkārtojums ar līdzīga izmēra ziedaugiem. Ķermenis var labi iederēties arī akmens dārzos.
L. viscari ir vēl viens unikāls šīs ģints augs. To parasti dēvē par vācu mušu, jo daudzu veidu kukaiņi iestrēgst augšējos ziedos. Lapas ir sakārtotas rozetē, un kāti sasniedz 24 collu (60 cm) augstumu. Ziedi ir dabiski purpura rozā, bet ir hibrīdi, kas ir balti un sarkani.
Lielākajai daļai šīs ģints sugu nepieciešama labi drenējoša, auglīga augsne, kas ir smilšmāla vai smilšaina. Augsnes pH nav lielas bažas, jo augi var paciest gan skābos, gan sārmainos apstākļus. Stādīšanas vieta var būt pakļauta tiešiem saules stariem vai daļēji noēnota no saules.