Kas ir Malonil-CoA?

Cilvēka ķermenis iegūst taukskābes gan no uztura avotiem, gan no taukskābju biosintēzes. Šie savienojumi ir jāsadala kā enerģijas avoti, kā šūnu struktūru sastāvdaļas, piemēram, membrānas, un kā hormoni. Pārmērīgs ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzums uzturā var viegli pārvērsties taukskābēs. Ja nepieciešams enerģijas iegūšanai, taukskābes tiek viegli sadalītas.

Taukskābju metabolismā ir iesaistīti kofaktori – ne-olbaltumvielas, kas brīvi saistās ar fermentu, padarot to par koenzīmu. CoA ir koenzīms, ko izmanto taukskābju sintēzē. Taukskābju biosintēzes galvenais kontroles punkts ir malonil-CoA ražošana. Šo koenzīmu iegūst, acetil-CoA pievienojot oglekļa dioksīdu. Malonil-CoA loma taukskābju biosintēzē ir nodrošināt augošās taukskābju ķēdes ar divām oglekļa vienībām.

Ja taukskābes ir nepieciešamas enerģijai, dažos apstākļos notiek apgrieztā reakcija. Acetil-CoA var izmantot enerģijas ražošanā. Malonil-CoA dekarboksilāze katalizē malonil-CoA sadalīšanos acetil-CoA un oglekļa dioksīdā. Mutācijas šī enzīma gēnā izraisa malonil-CoA dekarboksilāzes deficītu. Tas traucē taukskābju metabolismu organismā.

Ar šo nosacījumu taukskābes vairs nevar pārvērst enerģijā. Tas var izraisīt zemu cukura līmeni asinīs, ko sauc arī par hipoglikēmiju. Enerģijas trūkums no taukskābēm rada īpašu problēmu sirds muskulim, kas lielā mērā ir atkarīgs no šiem savienojumiem kā enerģijas avota. Ir arī taukskābju sadalīšanās produktu uzkrāšanās, kas veicina citus simptomus.

Šis traucējums izpaužas agrā bērnībā, gandrīz vienmēr ar aizkavētu attīstību. Papildu simptomi ir krampji, vemšana, caureja un vājš muskuļu tonuss. Bieži sastopama slimība ir sirds muskuļa vājināšanās un palielināšanās. Eksperti norāda, ka diēta ar augstu tauku saturu un zemu ogļhidrātu saturu var mazināt dažus šī traucējuma simptomus.

Lai mantotu šo enzīmu deficītu, cilvēkam ir jāmanto bojāta gēna kopija no katra vecāka. Nesējs, kuram ir tikai viena bojāta gēna kopija, parasti neuzrāda nekādus simptomus. Lai mantotu dekarboksilāzes deficītu, ir nepieciešamas divas bojātu gēnu kopijas. Par laimi, tas ir ārkārtīgi reti sastopams traucējums. 2010. gadā ir ziņots par mazāk nekā 30 gadījumiem.