Mānīšana ir maldināšana, kuras mērķis ir pievilt cilvēkus kaut kam noticēt vai darīt. Daudzi ir veidoti kā vieglprātīgi praktiski joki, lai gan tiem ir nopietnāks mērķis, un tie ir paredzēti, lai palielinātu izpratni par kādu problēmu vai lai sabiedrība kaut ko aktīvi iesaistītu. Tajos tiek izmantoti kontrasta mānīšana no mīnusiem, maldināšanas akti, kas tiek veikti finansiāla vai personiska labuma gūšanai. Daudzi cilvēki norāda, ka mīnusi bieži ir kaitīgi, savukārt mānīšana ir apkaunojoša, taču parasti neizraisa neatgriezeniskus bojājumus.
Ir vairāki mānīšanas veidi, un daži ir saistīti ar cilvēku un organizāciju saskaņotiem centieniem. Piemēram, var tikt iesaistīts objekts, kuram vajadzētu darīt kaut ko pārsteidzošu, un tas arī izdara, ja to parāda maldināšanas persona. Mūsdienu laikmetā mānīšanu var nosūtīt e-pastā; daudzos e-pasta mānīšanas ziņojumos ir attēli, kas tiek uzskatīti par īstiem, bet patiesībā ir stipri pārveidoti. Parasti, tiklīdz mānīšana ir pieņemta, cilvēki, kas slēpjas aiz viltības, atklāj patiesību.
Tradicionāls mānīšanas laiks daudzās valstīs ir aprīļa pirmā diena, kas pazīstama arī kā 1957. aprīļa diena. Šajā dienā bieži ir daudz praktisku joku, un dažos reģionos valdības un ziņu mediji var iesaistīties izklaidē. BBC, piemēram, XNUMX. gadā pārraidīja aizraujošu stāstu par Šveices spageti ražu. Mānīšana tiek iekļauta arī dažu koledžu izlaiduma svētkos, kur jautri absolventi izjoko viens otru un apkārtējo sabiedrību.
Dažus slavenus vēstures notikumus, piemēram, nolaišanos uz Mēness, sazvērestības teorētiķi nodēvējuši par mānīšanu, lai gan ir daudz pierādījumu par pretējo. Piemēram, valdība varētu mānīt savus iedzīvotājus, liekot tiem noticēt, ka karš ir nepieciešams, vai arī maldināšana, kas paredzēta, lai palielinātu izpratni par sociālo problēmu, varētu būt pārāk tālu. Arī daži žurnālistu māņi ir bijuši visai kaitīgi, graujot konkrētu laikrakstu un žurnālista profesijas reputāciju kopumā.