Mareva izpildraksts ir tiesas rīkojums, ko var izmantot Sadraudzības valstīs, lai iesaldētu atbildētāja īpašumus civillietā, ja pastāv pārliecība, ka atbildētājs var mēģināt tos sajaukt vai slēpt. Tas tiek darīts ar mērķi kontrolēt īpašumus līdz lietas izlemšanai, lai novērstu situācijas, kad atbildētāji pārvieto īpašumus, lai izvairītos no zaudējumu atlīdzināšanas. Tā kā tie apgrūtina apsūdzētos, Mareva izpildraksti tiek piemēroti tikai gadījumos, kad šāds tiesas rīkojums ir nepārprotami nepieciešams.
Mareva rīkojuma pamatā ir 1975. gada lieta Mareva Compania Naviera SA pret International Bulk Carriers SA. Mareva rīkojumu, kas pazīstams arī kā iesaldēšanas rīkojums vai iesaldēšanas rīkojums, var piešķirt ex parte. Tas nozīmē, ka lūgums ir jāiesniedz tikai vienai pusei, un tiesnesis var izdot tiesas rīkojumu, nepaziņojot par to otrai pusei. Mareva izpildraksta gadījumā, paziņojot otrai pusei, var tikt pietiekami brīdināts par aktīvu pārvietošanu pirms izpildraksta izpildes.
Šāda veida tiesas rīkojumu var izdot pirms lietas izskatīšanas vai tās laikā, ja prasītājs tiek brīdināts par apstākļiem, kuru dēļ ir jāiesaldē atbildētāja aktīvi. Lai viņam piešķirtu Mareva izpildrakstu, prasītājam ir jāpierāda, ka pastāv saprātīga iespēja, ka atbildētājs var pārvietot īpašumus ārpus piekļuves. Pierādījumi prasības pamatojumam tiek iesniegti tiesā, un tos izskata tiesnesis. Ja tiesnesis piekrīt, var izdot Mareva izpildrakstu.
Rīkojums ir spēkā līdz lietas izlemšanai. Ja lieta tiek nolemta par labu atbildētājam, iesaldēšana tiek atcelta. Ja prasītājs uzvarēs, tiks izdots tiesas rīkojums par zaudējumu atlīdzināšanu. Ar izpildāmu tiesas rīkojumu prasītājs var atgūt zaudējumus, un atlikušie aktīvi tiks nodoti atbildētājam.
1976. gadā līdzīga juridiskā lieta attiecās uz pierādījumu konfiskāciju bez brīdinājuma Sadraudzības valstīs. Tāpat kā ar Mareva rīkojumu, Antona Pillera rīkojumu var piešķirt gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka brīdinājums dotu pietiekami daudz laika pierādījumu iznīcināšanai. Tā kā pierādījumu saglabāšana ir ļoti svarīga lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki dod priekšroku izvairīties no situācijām, kad pierādījumi tiek sabojāti vai iznīcināti, pirms tos var savākt. Ar Antona Pillera rīkojumu tiesībaizsardzības iestādes var veikt kratīšanu un konfiskāciju bez brīdinājuma, lai pārsteigumā notvertu cilvēkus.