Kas ir mauzolejs?

Mauzolejs (daudzskaitlī mauzolejs vai mauzolejs) ir liela, brīvi stāvoša un bieži vien grezni dekorēta kapa vai kaps. Šis vārds ir atvasināts no Karijas karaļa Mausola vārda, kuram viņa sieva Karijas karaliene Artemisia pasūtīja greznu kapa pieminekli Halikarnasā Mazāzijā (mūsdienu Bodruma Turcijā). Tolaik Mauzola mauzolejs tika uzskatīts par vienu no septiņiem senās pasaules brīnumiem, taču mūsdienās no tā ir palicis maz pāri, izņemot fragmentārās skulptūras, kas tiek glabātas Britu muzejā Londonā.

Vēl viens sens mauzolejs atrodas Ravennā, Itālijā, un tajā atrodas Galla Placidia, Romas pēdējā imperatora Honorija māsa un kura tiek uzskatīta par vienu no spēcīgākajām senās pasaules sievietēm. Mauzoleja konstrukcija ir diezgan saprātīga celtne, un tai ir maz kopīga ar vēlāko ārišķīgo izsmalcinātas arhitektūras dizaina tendenci kopā ar greznu iekšējo apdari. Tā struktūra ir latīņu krusta struktūra, kuras augšpusē ir vienkāršs kupols.

Vēlāki mauzolejas piemēri ir Tadžmahals Agrā, Indijā, ko pasūtīja Mogulu imperators Šahs Džahans, lai pieminētu viņa mīļākās sievas un trešās sievas Mumtaz Mahal dzīvi. Agras ēka, iespējams, ir grandiozākais mauzolejs, kāds jebkad ir uzcelts, un tas ir slavens ar savu lielisko balto kupolu un balto marmoru, kas ir inkrustēts ar pusdārgakmeņiem. Tas tiek uzskatīts par Mogulu un musulmaņu arhitektūras virsotni un 1983. gadā tika pievienots UNESCO Pasaules mantojuma vietu sarakstam.

Vēl viens slavens mauzolejs ir Karaliskais mauzolejs, kas atrodas Frogmore, Anglijā, kurā atrodas karalienes Viktorijas un prinča Alberta kapenes. 1871. gadā pabeigtais mauzolejs, ko projektējis Drēzdenes Ludvigs Gruners, ir grieķu krusta figūrā ar Portlendas akmens sienām un Austrālijas vara rūti jeb krustu. Tā garums ir 70 pēdas (21 metrs).

Mazāk grezni, bet biežāk sastopami mauzoleji ir sienas konstrukcijas, bieži vien ar durvīm, kas ļauj piekļūt apmeklētājiem, taču dažreiz tās ir aizzīmogotas. Mauzoleji, protams, ir sastopami visā pasaulē, taču tie ir īpaši izplatīti Eiropā un tajās valstīs, kurās eiropiešiem agrāk bija kolonijas. Tiem parasti ir virszemes apbedījumu kamera vai apbedījumu velve, kas atrodas zem mauzoleja ārējās struktūras un kurā atrodas ķermenis vai ķermeņi. Tie bieži satur kolumbāriju, nišas vai padziļinājumus, kas tiek izmantoti mirušā pelnu glabāšanai.