Mediālais frontālais zars atrodas zīdītāju smadzeņu priekšējā daivā. Žirus ir viens no “izciļņiem” garozas ārējā daļā, kas ir smadzeņu virsma. Mediālais frontālais žiruss ir nosaukts tā, kā tas ir, jo tas atrodas frontālajā daivā netālu no smadzeņu centra vai viduslīnijas. Liela apjoma pētījumu rezultātā daudzi zinātnieki, kas pēta dažādu smadzeņu zonu funkcijas, uzskata, ka mediālais frontālais žiruss ir saistīts ar izpildmehānismiem un lēmumu pieņemšanas spējām.
Šis garozas orientieris tiek uzskatīts par smadzeņu “augstāko apstrādes vienību”, jo tas saņem informāciju, kas bieži vien jau ir kaut kādā veidā apstrādāta. Ievade, kas nonāk mediālajā frontālajā girusā, nāk arī no dažādām smadzeņu zonām, norādot, ka žiruss ir saistīts ar informācijas integrāciju no dažādām apstrādes vienībām. Piemēram, ja tas saņem informāciju, kas norāda uz baiļu reakciju no smadzeņu apgabaliem, kas saistīti ar uzbudinājumu, apvienojumā ar vizuālu stimulu, kas norāda, ka liels objekts virzās tuvāk, no mediālā frontālā žirusa var iegūt piemērotāku reakciju nekā tad, ja tas bija saņēmis tikai baiļu indikatoru. Šis ar informāciju bagātais atribūts ļauj šai smadzeņu zonai veidot labākas reakcijas nekā tad, ja tā nesaņemtu informāciju no tik daudzām citām jomām.
Iepriekš apstrādātajai informācijai, ko saņem un apstrādā mediālais frontālais žirus, bieži tiek piešķirts arī atšķirīgs svars informācijas svarīguma ziņā, ņemot vērā fizioloģisko uzbudinājumu, kas saistīts ar šīs informācijas uzkrāšanos. Šī spēja daļēji ir dažādu stimulu ienākošā laika rezultāts no dažādām garozas zonām. Ienākošās informācijas neironu apstrāde bieži ietver arī filtrēšanu, lai atbrīvotos no liekā fizioloģiskā trokšņa, jo lielākajai daļai sensoro ievades sistēmu ir sānu kavēšanas ķēde. Šīs shēmas samazina perifērās informācijas troksni, un rezultātā tiek pastiprināti svarīgi vai būtiski informācijas signāli.
Daži zinātnieki uzskata, ka mediālais frontālais aplis tiek aktivizēts, kad cilvēks guļ, kā liecina vairāki funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRI) pētījumi. Citi zinātnieki uzskata, ka tas tiek aktivizēts, pieņemot lēmumus, un tas ir tikpat aktīvs, kad cilvēks melo, kā arī tad, kad viņš stāsta patiesību. Vēl citi uzskata, ka abas būtībā ir nedalāmas, jo cilvēks var būt tikpat pārliecināts par meliem, cik pārliecināts par patiesību.