Melngalvju veidošanās ir rezultāts tam, ka matu folikulus bloķē ādas šūnas un materiāls, ko sauc par sebumu, ko dabiski izdala tauku dziedzeri. Sebums izdalās daudz lielākā skaitā, bērniem sasniedzot pusaudža vecumu, veidojot sarkanas krāsas pūtītes, melngalvjus un baltās pūtītes. Šie aizsprostojumi ir ļoti līdzīgi baltajiem plankumiem, taču galvenā atšķirība ir tajā, ka iesaistītie folikuli ir lielāki un paliek atvērti.
Kad atvērtās poras aizsprosto atmirušās ādas šūnas un sebums, šis materiāls tiek pakļauts gaisa iedarbībai un sāk oksidēties. Tas izraisa materiāla krāsas maiņu un kļūst melns, kā rezultātā veidojas melni punktiņi. No otras puses, baltās pūtītes klāj neliels ādas daudzums, kas novērš šo oksidāciju, tāpēc tie paliek baltā krāsā.
Gan melngalvju, gan balto punktu sauc arī par komedoniem, kas būtībā ir matu folikulu aizbāžņi. Tos attiecīgi sauc arī par atvērtiem komedoniem. Tie ir visizplatītākie uz sejas, kakla un krūškurvja ādas, lai gan tehniski jebkura vieta, kur ir matu folikulas, var radīt šos plankumus.
Izmantojot labu pīlingu, kas palīdz iztīrīt atmirušos ādas materiālus no porām, bieži vien var samazināt melno punktu skaitu. Turklāt savelkošs līdzeklis var palīdzēt samazināt tauku izdalīšanos caur porām, kas mēdz bloķēt ādas materiālu un veidot šos kaitinošos aizbāžņus. Lielākā daļa dermatologu iesaka profesionāli noņemt aizsprostojumus, jo nepareiza noņemšana var izraisīt ādas rētas. Tomēr ar laiku lielākā daļa cilvēku tās var noņemt, tikai izmantojot ikdienas pīlingu un savelkošu līdzekli.
Tāpat kā ar visām pūtītēm, daži melni punkti ir spītīgi un var nereaģēt uz bezrecepšu medikamentiem vai ārstēšanu. Šādos gadījumos dermatologi var izrakstīt zāles, kas palīdz noņemt atmirušo ādu, lai veidotos mazāk aizbāžņu. Tīņi un pieaugušie, kuriem ir daži melni punkti, noteikti nav vieni. Apmēram 85% pusaudžu cieš no viena vai cita veida pūtītēm.