Plašākajā nozīmē menstruācija ir saistīta ar mērīšanas procesu. Tas ir balstīts uz algebrisko vienādojumu un ģeometrisko aprēķinu izmantošanu, lai nodrošinātu mērījumu datus par konkrētā objekta vai objektu grupas platumu, dziļumu un tilpumu. Lai gan mērījumu rezultāti ir aplēses, nevis faktiskie fiziskie mērījumi, aprēķini parasti tiek uzskatīti par ļoti precīziem.
Viena no nozarēm, kurā regulāri tiek izmantota mērīšana, ir mežsaimniecība. Ir ļoti svarīgi izmantot formulas un dažādas matemātikas disciplīnas, lai noteiktu jauno koku paredzamās augšanas modeli. Izmantojot šo paņēmienu, lai prognozētu, kad koku grupa būs gatava novākšanai, var palīdzēt uzņēmumam noteikt, cik daudz koksnes būs pieejams pārdošanai jebkurā pārdošanas ciklā.
Šis mērījumu veids ir svarīgs arī jaunu mežu stādīšanas procesā, lai tos iegūtu vēlāk. Izpratne par pieauguma tempu un pieauguma apjomu, ko var pamatoti sagaidīt noteiktā laika posmā, palīdz nodrošināt, ka nākamajām paaudzēm būs pietiekami daudz koku, lai apmierinātu nozares vajadzības.
Mērīšanas pamatā bieži tiek izmantots modelis vai bāzes objekts, kas kalpo kā standarts aprēķinu veikšanai. No šī brīža uzlabotā matemātika tiek izmantota, lai prognozētu garuma, platuma un svara mērījumus, kas saistīti ar līdzīgiem priekšmetiem. Gala rezultāts ir dati, kas var palīdzēt pēc iespējas labāk izmantot šodien pieejamos resursus, vienlaikus atbildīgi plānojot nākotni.
Lai gan šī metode parasti tiek saistīta ar mērījumiem kokrūpniecībā, vispārīgos principus var piemērot arī citās vietās. Piemēram, pamatus var izmantot, lai projicētu jebkura veida parādības, kurās ir paredzama kāda veida izaugsme. Rezultātā mērīšanu var izmantot, lai projicētu mācīšanās līknes, jebkura veida atjaunojamo resursu pārvaldības procesu vai pat kaut ko tik vienkāršu kā indivīda prognozēto vidējo izaugsmes modeli.
Kopumā algebras un ģeometrijas principu izmantošana mērīšanas procesā spēj nodrošināt ticamus datus, kas balstās uz noteiktas faktoru kopas esamību. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka menstruācija nav vienīgā pieeja, ko izmanto, lai prognozētu turpmāko izaugsmi un apjomu. Tā kā vienmēr pastāv iespēja, ka procesā var iekļūt neparedzēti elementi, procesa gaitā iegūtie mērījumi parasti tiek uzskatīti par bāzes līniju. Pēc tam tiek radītas prognozes par nākotnes modeļiem, kas ietekmē dabas darbības un citus nepastāvīgus faktorus, izmantojot rezultātus kā pamatu, nevis vienīgo gala rezultāta projekciju.