Kad uzņēmums sāk izstrādāt prāta vētras mārketinga stratēģijas jaunam produktam vai pakalpojumam, vispirms ir nepieciešams laiks, lai apsvērtu, kurš gūs vislielāko labumu no tā, ko viņi piedāvā. Piemēram, mazu bērnu rotaļlietas reklāmu var izveidot, domājot par vecākiem. Tomēr rotaļlietai astoņus līdz desmit gadus veciem bērniem būtu reklāmas, kuru mērķis ir ieinteresēt šīs vecuma grupas bērnus par produktu.
Demogrāfiskā grupa jeb cilvēku grupa, kurai reklāmas kampaņa mēģina pārdot, tiek saukta par mērķauditoriju. Nosakot mērķauditoriju pirms produkta tirdzniecības uzsākšanas, ir vieglāk izveidot atbilstošas reklāmas. Izstrādājot jaunus produktus, tiek ņemta vērā mērķauditorija. Uzņēmumi izdomā, ko šie konkrētie patērētāji varētu izmantot, lai atvieglotu savu dzīvi, un pēc tam mēģina izstrādāt šo produktu.
Mērķauditoriju nosaka vairākas pazīmes. Atkarībā no produkta mārketinga komandas apsvērs vecumu un dzimumu, kas būs visvairāk ieinteresēts veikt pirkumu. Uzņēmumi ņems vērā arī savu potenciālo pircēju ienākumu diapazonu, kā arī to, kur viņi atrodas dzīvē. Piemēram, bakalauram, kurš tikko pabeidzis koledžu, ir citas vajadzības nekā veiksmīgam uzņēmējam ar trim bērniem un sievu. Citi apsvērumi, nosakot mērķauditoriju, cita starpā ietver dzīvesveidu, karjeru, atrašanās vietu (tostarp pilsētā vai piepilsētā), izglītību un vaļaspriekus.
Nosakot mērķauditoriju, ir svarīgi būt pēc iespējas precīzākam. “Vientuļās sievietes” nebūs tik noderīgas kā “vientuļas, augstskolā izglītotas biznesa sievietes 30 gadu vecumā, kuras dzīvo lielpilsētas rajonā un kurām ir ievērojami pieejamie ienākumi”. Otrais apraksts sniedz daudz skaidrāku priekšstatu par to, ar ko ir paredzēts sazināties ar reklāmas kampaņu.
Pēc mērķa auditorijas noteikšanas nākamais loģiskais solis ir uzzināt, kā sazināties ar šo auditoriju. Kādas ir viņu bažas? Kādi ir viņu mērķi? Ir jābūt konkrētai atbildei par to, kā piedāvātais produkts vai pakalpojums var atbildēt uz šiem jautājumiem. Varbūt produkts ir paredzēts, lai apmierinātu vajadzību, par kuru šī demogrāfiskā grupa nezināja. Tādā gadījumā mārketinga kampaņai ir jāievieš ne tikai problēma, bet arī risinājums.
Gan problēmas, gan risinājuma ieviešana reklāmā ir ļoti populāra mārketinga metode. Piemērs tam varētu būt reklāma par pilnīgi dabīgu ķermeņa mazgāšanas līdzekli. Reklāma sāktos ar ķīmisko vielu uzskaitījumu citos ķermeņa mazgāšanas līdzekļos un to, kā tās uzsūcas ādā. Tas rada problēmu – patērētāji nevēlas būt pakļauti potenciāli bīstamām ķīmiskām vielām. Risinājums ir pilnīgi dabīgs ķermeņa mazgāšana, atrisinot patērētāja problēmu un nopelnot uzņēmuma pārdošanas apjomu. Mērķauditoriju šajā gadījumā šī reklāma mudinātu pārtraukt parastā ķermeņa mazgāšanas līdzekļa iegādi un sākt iegādāties jauno produktu, ja reklāma ir efektīva.
Mērķauditorijas ir izstrādātas, lai uzņēmumiem sniegtu iedzīvotājus, kuriem tirgot produktus. Uzņēmumiem ir svarīgi ne tikai reklamēt mērķauditoriju, bet arī nopelnīt viņu uzticību un lojalitāti. Tādējādi ir vieglāk pārliecināt vienu un to pašu auditoriju iegādāties nākotnes produktus un pakalpojumus, jo uzņēmumam jau pastāv attiecības, ar kurām strādāt.
SmartAsset.