Mikroviļņu kustības detektors ir ierīce, kas izmanto Doplera radaru, lai noteiktu un izmērītu objekta kustību. Lielākajai daļai cilvēku mājas drošības sistēmā un ceļu satiksmes noteikumu izpildē tiek izmantotas divas vispazīstamākās šī mehānisma formas. Vēl viena pazīstama lietojumprogramma ir mikroviļņu kustības detektora izmantošana apgaismes ierīču darbināšanai, kad persona ieiet zonā vai atstāj to.
Mikroviļņu kustības detektors parasti ir viena ierīce, kas izstaro mikroviļņu enerģijas impulsu un pēc tam nosaka tā atspulgu. Aprēķinot atstarojumam nepieciešamo laiku un frekvences izmaiņas, tas nosaka novērojamā objekta attālumu, virzienu un ātrumu. Virziens un ātrums tiek aprēķināti, pamatojoties uz Doplera efektu. Lielākā daļa piedzīvo Doplera efektu, dzirdot vilciena vai cita transportlīdzekļa tuvošanos; šķiet, ka skaņa virzās augstāk, objektam tuvojoties, un zemāk, kad tas attālinās.
Drošības lietojumprogrammās mikroviļņu kustības detektors parasti tiek savienots pārī ar infrasarkano staru kustības detektoru. Tas tiek darīts, lai samazinātu viltus trauksmju iespējamību. Mikroviļņu kustības detektors var noteikt nedzīva objekta kustību aiz sienas vai durvīm, piemēram, vēja pūstu koka zaru. Ja infrasarkanais sensors uztver arī ķermeņa siltumu, palielinās iespējamība, ka atklātais objekts ir iebrucējs, un drošības sistēma var izpildīt nepieciešamo funkciju.
Satiksmes kontrolē un tiesībaizsardzībā radara lielgabals ir vispazīstamākais mikroviļņu kustības detektora veids. Pastāvīgi fiksēti detektori spēj uzraudzīt transportlīdzekļu ātrumu un virzienu, un tos var izmantot, lai iedarbinātu kameras; satiksmes signāli; vai citas vadības ierīces, piemēram, vārti. Dažos transportlīdzekļos papildus pretaizdzīšanas funkciju nodrošināšanai tiek izmantots automašīnas kustības detektors, lai izvairītos no sadursmēm.
Ražošanas vai rūpnieciskās lietojumprogrammas izmanto kustības sensorus kā kontroles veidu ražošanas un iepakošanas darbībās. Sensori var brīdināt operatorus par montāžas ātruma izmaiņām vai gatavā produkta stadiju. Automatizētās materiālu apstrādes ierīcēs tiek izmantoti arī sensori datorizētās noliktavās.
Mikroviļņu kustības detektoru bieži izmanto arī lielākās komerciālās ēkās kā enerģijas pārvaldības rīku. Apgaismojuma ieslēgšana, kad cilvēks ienāk telpā, un pēc kāda laika to izslēgšana, ja persona atstāj vai pārtrauc kustēties, ir izrādījusies diezgan efektīva ekspluatācijas izmaksu samazināšanā. Sensori var kalpot arī drošības ziņā — nevis kā zādzību novēršanas ierīces, bet gan kā aizsardzība pret paslīdēšanu un kritieniem slikta apgaismojuma dēļ.
Lietojot atsevišķi, mikroviļņu kustības detektoriem ir daži trūkumi. Tie spēj noteikt kustību aiz nemetāliskiem priekšmetiem, palielinot viltus trauksmju biežumu. Viņus var arī apmānīt lēna sānu kustība attiecībā pret sensoru. Vēl viens trūkums ir enerģijas patēriņš; tie parasti ir ieprogrammēti signalizēt ar intervāliem, lai samazinātu enerģijas patēriņu, un tas var ļaut iebrucējam izvairīties no atklāšanas.