Kas ir mirstības izcilība?

Terora vadības teorija jeb TMT ir sociālās psiholoģijas teorija, kas balstās uz ideju, ka bailes no mirstības motivē gandrīz visas cilvēka darbības. Cilvēki tiek nostādīti milzīgu konfliktu situācijā, jo viņiem piemīt gan instinkts, lai par katru cenu mēģinātu izvairīties no nāves, gan intelektuālās spējas apzināties, ka mēģinājumi izvairīties no nāves galu galā būs veltīgi. Mirstības nozīme apzināti vai neapzināti mudina cilvēkus veltīt visas savas darbības, lai izvairītos no nāves vai novērstu uzmanību no domām par mirstību.

Daudzos gadījumos indivīda pasaules uzskats, kas satur politisko, reliģisko un citu pārliecību, nodrošina aizsardzību pret mirstības tūlītēju ietekmi. Uzbrukums šiem uzskatiem var izraisīt sava veida netiešu mirstības pamanāmību, jo aizsardzības līdzekļi pret mirstības pamanāmību ir zināmā mērā sabrukuši. Tas var motivēt indivīdu mēģināt nostiprināt savu pasaules uzskatu pret potenciālu uzbrukumu, bieži vien līdz neracionālām galējībām.

Pat ja cilvēka pasaules uzskats netiek kaut kā aizskarts, ir pierādīts, ka mirstība liek cilvēkiem atgriezties pie saviem pamatuzskatiem, lai saņemtu atbalstu. Cilvēki, kuriem tiek atgādināts par savu mirstību, mēdz savus politiskos, reliģiskos vai citus uzskatus novest līdz galējībām. Cilvēka pasaules uzskata spēks tiek izmantots kā psiholoģisks aizsardzības mehānisms pret nāvi.

Daudzi sociālās psiholoģijas eksperimenti ir izmantoti, lai pārbaudītu mirstības ietekmi. Šādas pārbaudes parasti sākas ar to, ka pētnieki lūdz testa subjektiem izpildīt kādu uzdevumu, kas viņiem atgādina par mirstību. Piemēram, testa subjektam var lūgt uzrakstīt īsu stāstījumu par savu nāvi. Kad testa subjekts ir pabeidzis uzdevumu, tādējādi attīstot zināmu mirstības līmeni, viņam tiek lūgts izpildīt citu uzdevumu, piemēram, paust politiskos uzskatus. Salīdzinājumi starp kontroles grupām un indivīdu grupām, kas spiesti apdomāt savu mirstību, liecina, ka mirstības apzināšanās mēdz likt cilvēkam nostiprināt savu īpašo pasaules uzskatu.