TJG Online
Savienotās Valstis

Kas ir mohauku rezervāts?

Īsā atbilde

Mohauku rezervāts ir apzīmējums teritorijām, kurās dzīvo mohauki, viena no irokēzu savienības tautām Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos. Šīs teritorijas atrodas gan ASV, gan Kanādā, un tām ir sava pašpārvalde, kas darbojas blakus valsts un provinces vai štata varai.

Mohauki paši sevi sauc citādi nekā angļu valodas tradīcija, un viņi ir viena no tautām, kas veido irokēzu jeb hodenosaunu savienību. Šī savienība pastāvēja jau pirms eiropiešu ierašanās, tai bija sava padomes kārtība un nerakstīts pamatlikums, un tieši tāpēc to bieži min kā vienu no senākajām darbojošamies pārstāvniecības sistēmām kontinentā. Vēsturiski mohauki dzīvoja Mohaukas upes ielejā mūsdienu Ņujorkas štata teritorijā.

Pēc 18. gadsimta kariem un Amerikas neatkarības kara daļa kopienu pārcēlās uz ziemeļiem Kanādā, tāpēc mūsdienās mohauku teritorijas ir abpus valsts robežai. Pazīstamākā ir Akvesasne, kas atrodas tieši uz robežas un tāpēc skar gan ASV, gan Kanādas jurisdikciju. Citas kopienas ir pie Monreālas un Ontārio provincē. Terminoloģija abās valstīs atšķiras: ASV lieto vārdu rezervācija, Kanādā rezerve, bet kopienas pašas bieži lieto vārdu teritorija.

Juridiski šādas teritorijas nav parasta pašvaldība. ASV federāli atzītām ciltīm ir sava valdība, savi normatīvie akti, tiesas un policija, un attiecības ar federālo valdību balstās līgumos un federālajā regulējumā, nevis štata pārvaldē. Zemi bieži tur federālās pārvaldības režīmā cilts labā, kas nozīmē, ka to nevar brīvi pārdot vai ieķīlāt. Tieši šī iemesla dēļ tur atšķiras arī nodokļu un uzņēmējdarbības noteikumi.

Robežas jautājums Akvesasnē ir labs piemērs tam, cik sarežģīta šāda situācija ir ikdienā. Cilvēki, kuru mājas, skola un darbs atrodas dažādās valstīs, robežu šķērso vairākas reizes dienā, un vēsturiski līgumi paredz noteiktas pārrobežu tiesības pamatiedzīvotājiem. Praksē tas rada pastāvīgas domstarpības par muitas kontroli, akcīzes precēm un tirdzniecību, un šīs domstarpības laiku pa laikam nonāk arī ziņās.

Latvijā tiešas analoģijas nav, un to ir svarīgi pateikt skaidri. Mums ir lībieši, Latvijas autohtona tauta, kuras valoda ir aizsargāta ar valsts valodas regulējumu, un ir Lībiešu krasts, kultūrvēsturiska teritorija Ziemeļkurzemes jūrmalas ciemos. Taču šī aizsardzība attiecas uz valodu, kultūru un mantojumu, nevis uz atsevišķu pašpārvaldi ar savām tiesām un policiju. Tāpēc, tulkojot ASV vai Kanādas tekstus, rezervātu nevajadzētu pielīdzināt nedz novadam, nedz aizsargājamai kultūrtelpai.

Kā pareizi lietot terminus

Vārds indiānis latviešu tekstos joprojām sastopams, bet mūsdienu praksē precīzāk ir nosaukt konkrēto tautu, piemēram, mohauki vai čeroki. Rakstot akadēmisku darbu, ir vērts pārbaudīt, kādu pašnosaukumu lieto pati kopiena.

Jāatšķir arī kopienas nosaukums un teritorijas nosaukums. Piemēram, kopienas pārvalde, teritorijas robežas un vēsturiskā cilšu savienība ir trīs dažādas lietas, un tekstos tās bieži sajauc.

Kur meklēt ticamu informāciju

ASV federālo attiecību pusi skaidro federālās iestādes, kas atbild par attiecībām ar atzītām ciltīm, bet vēstures dokumentus publisko Kongresa bibliotēka un Nacionālais arhīvs. Pašu kopienu tīmekļvietnes ir labs avots par pārvaldes uzbūvi.

Par lībiešu mantojumu Latvijā informāciju uztur Latvijas Universitātes Lībiešu institūts un Kultūras ministrijas pārziņā esošās iestādes. Ja gatavojat skolas darbu par pamatiedzīvotāju tiesībām, noderīgs ietvars ir arī Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācija par pamatiedzīvotāju tiesībām.

Kopienu pieredze 20. gadsimtā

Mohauku kopienas ir pazīstamas arī ar īpašu darba tradīciju. No 19. gadsimta beigām daudzi mohauku vīri strādāja par augstceltņu metālkonstrukciju montētājiem, tostarp Ņujorkas debesskrāpju būvēs. Tas nav mīts par bezbailību, bet gan amata pārmantošana paaudzēs un organizēta arodbiedrību darba tirgus. Šodien kopienas ekonomiku veido dažādas nozares, tostarp būvniecība, pakalpojumi un atsevišķos gadījumos izklaides bizness, ko atļauj īpašs federālais regulējums.

Vēsturiski vissmagākais mantojums ir internātskolu sistēma, kas gan ASV, gan Kanādā gadu desmitiem atrāva pamatiedzīvotāju bērnus no ģimenēm un aizliedza viņiem lietot dzimto valodu. Sekas ir redzamas šodien: daudzās kopienās valodas pārmantošana ir pārtrūkusi, un notiek apzināta valodas atjaunošana ar bērnudārziem un skolām, kurās mācības notiek mohauku valodā. Šis ir viens no punktiem, kur Latvijas lasītājs var vilkt paralēli ar lībiešu valodas atjaunošanas darbu, kaut arī vēsturiskie apstākļi atšķiras.

Avoti