Ķīmijā termins “monatomisks” bieži attiecas uz stāvokli, kad elementi rodas atsevišķu atomu veidā, kas nav saistīti ar citiem atomiem. Tas notiek galvenokārt ar gāzēm, un visi elementi var sasniegt šo viena atoma stāvokli pietiekami augstā temperatūrā. Katra no tā sauktajām cēlgāzēm – hēlijs, neons, argons, kriptons, ksenons un radons – dabiski ir monatomiska gāze standarta temperatūrā un spiedienā. Terminam ir nedaudz atšķirīga nozīme, kad runa ir par joniem, jo monatomiskie joni sastāv tikai no viena elementa, bet katrs šāds jons var saturēt vairākus šī viena elementa atomus. Saistīts ķīmijas termins ir diatomisks, kas attiecas uz molekulu, kas sastāv no diviem atomiem, kas var būt vai nu no viena elementa, vai no diviem dažādiem elementiem.
Elementi reti pastāv monatomiskā stāvoklī, it īpaši, ja tie nav gāzes formā. Tas ir tāpēc, ka atomi mēdz apvienoties kopā. Fizikālajā ķīmijā šo pievilcību starp atomiem un molekulām detalizēti apraksta van der Vāla spēks. Cēlgāzes sastāv no ļoti stabiliem atomiem un tām ir zema ķīmiskā reaktivitāte, tāpēc tās var vieglāk pastāvēt monatomiskā stāvoklī. Šīm gāzēm ir arī citas kopīgas īpašības, tostarp tām nav krāsas vai smaržas.
Joni ir daļiņas ar negatīvu lādiņu, ko sauc arī par anjoniem vai pozitīvu lādiņu, ko sauc arī par katjoniem. Poliatomiskie joni sastāv no diviem vai vairākiem elementiem. Monatomiskie joni sastāv no viena elementa, un ir divu veidu šāda veida joni. I tips ir joni, kas sastāv no viena elementa, kam vienmēr ir vienāds lādiņš jonu formā, veidojot katjonus vai anjonus. To piemēri ir sudraba un cinka joni. Arī II tipa joni sastāv no viena elementa, taču jonu formā šie elementi var veidot gan anjonus, gan katjonus, kā tas ir dzelzs un vara gadījumā.
Elementa viena atoma īpašības var atšķirties no tā paša elementa atomu kopu īpašībām. Piemēram, monatomiskajam zeltam ir atšķirīga krāsa un citas vadošās īpašības nekā zelta atomu kopām. Ūdeņradis parasti rodas gāzes formā, kur divi ūdeņraža atomi veido vienu ūdeņraža molekulu. Monatomiskais ūdeņradis ir ļoti reti sastopams un ļoti nestabils, taču zinātnieki uzskata, ka to varētu izmantot kā spēcīgu degvielu, piemēram, ceļošanai kosmosā.