Motora afāzija ir neplūstošas vai izteiksmīgas afāzijas veids, un to raksturo grūti saprotama artikulācija un runas modeļi. Motora afāzija un citas saistītas valodas problēmas, piemēram, tīras vai plūstošas afāzijas, rodas smadzenēs, un tās var izraisīt trauma, insults vai citas problēmas, kas ietekmē smadzenes. Ir daudz dažādu valodas traucējumu, kas var ietekmēt visu, sākot no rakstītās vai runātās valodas izpratnes līdz spējai runāt vai rakstīt. Motora afāzija mēdz atstāt neskartu spēju saprast valodu, vienlaikus sabojājot spēju izteikt valodu pilnīgi saprotamā veidā. Dažos gadījumos dažādas afāzijas parādās kopā, un indivīds vienlaikus var zaudēt spēju saprast valodu un attīstīt grūti saprotamus runas modeļus.
Ir vairāki dažādi specifiski motora afāzijas veidi. Piemēram, Brokas afāzija izraisa neplūstošu runu, ko raksturo lēns temps, ierobežota saskaņotība un jūtamas grūtības izteikt domas vārdos. Dažos gadījumos šī motoriskās afāzijas forma ievērojami ierobežo indivīda vārdu krājumu līdz dažiem vārdiem vai zilbēm. Lai gan parasti tiek saglabāta vienkārša runas izpratne, cilvēkiem ar Brokas afāziju var būt grūti saprast sarežģītas vai saliektas teikumu struktūras. Šīs izpratnes grūtības attiecas gan uz runātiem, gan rakstītiem teikumiem un frāzēm.
Cits motora afāzijas veids, ko sauc par transkortikālo motoro afāziju (TMA), raksturo runas un izpratnes grūtības, kas līdzīgas Brokas afāzijai. Tomēr indivīdi ar TMA saglabā iespēju atkārtot frāzes vai vārdu sarakstus, savukārt tie, kuriem ir Brokas afāzija, parasti to nedara. TMA parasti izraisa insults.
Dažos smagas smadzeņu traumas gadījumos var rasties globāla afāzija. Globālo afāziju raksturo gandrīz pilnīgs spēju saprast vai veidot rakstīto vai runāto valodu. Citas garīgās prasmes, piemēram, matemātiskais saprāts un ne-lingvistiskā sociālā izpratne, cilvēkiem ar globālu afāziju mēdz palikt neskartas, norādot, ka smadzeņu “valodas centri” atšķiras no citām smadzeņu domāšanas zonām.
Motorās afāzijas ārstēšanai ir pieejamas daudzas dažādas iespējas. Viens īpaši populārs ārstēšanas veids, ko sauc par melodiskās intonācijas terapiju, balstās uz novērojumu, ka cilvēki ar afāzijām, kas viņiem neļauj sarunā runāt teksta rindiņas, bieži vien spēj dziedāt vienus un tos pašus vārdus vai frāzes. Terapijas mērķis ir iemācīt cilvēkiem ar motorisko afāziju saprast un radīt valodu, pamatojoties uz tās melodiskajām īpašībām. Par mūziku un melodiju atbildīgās smadzeņu daļas būtībā tiek aizstātas ar bojātajiem valodas centriem.