Magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRI) artrogramma ir medicīniskās diagnostikas instruments, ko izmanto, lai ārsts varētu pārbaudīt ķermeņa skrimšļa stāvokli. Ārsts injicēs kontrastkrāsu un pēc tam uzņems rentgena attēlus. To veic locītavā, lai diagnosticētu novirzes, piemēram, pietūkumu vai sāpes, kas var liecināt par plīsumu vai citu skrimšļa deģenerāciju. MRI artrogramma var arī atklāt skrimšļa slimību vai patoloģiskas cistas augšanu. Šī procedūra ir neinvazīva un parasti neizraisa nekādas blakusparādības, kas būtu sliktākas par vieglu diskomfortu.
Lai gan MRI artrogramma ir vienkārša procedūra, pacientam joprojām ir jārūpējas, lai atklātu visus veselības stāvokļus. Rentgena tehniķim būs jāzina, vai pacientam ir alerģija, artrīts vai astma. Infekcija ap izmeklējamo locītavu var traucēt rezultātus. Tehniķim arī jāzina, vai pacientam ir cukura diabēts, vai viņam ir asiņošanas traucējumi, nieru slimība vai nesen veikta operācija. Turklāt šie attēlveidošanas testi reti tiek veikti grūtniecēm.
Tā kā MRI artrogrammu veic, kad pacients ir pie pilnas samaņas, nevis vispārējā anestēzijā, pārtikas un ūdens uzņemšanas ierobežošana nav nepieciešama. Izņēmums ir tas, ja pacients ir bērns, kurš ir nervozs par procedūru, un viņam būs nepieciešams nomierinošs līdzeklis, lai tās laikā paliktu nekustīgs. Daži pieauguši pacienti var pieprasīt arī nomierinošu līdzekli, īpaši, ja viņiem ir klaustrofobija vai trauksme.
Pirms procedūras pacientam tiks lūgts noņemt visas rotaslietas, ķermeņa pīrsingu un visus izņemamos zobārstniecības darbus, piemēram, zobu protēzes. Pacientiem nedrīkst būt arī metāla priekšmeti, piemēram, matadatas, pildspalvas vai metāla rāvējslēdzēji. Arī citi priekšmeti, piemēram, dzirdes aparāti un kredītkartes, var traucēt iekārtu darbību magnētiskās lentes dēļ. Tiem, kuriem ir implantētas ierīces, piemēram, elektrokardiostimulatori, kohleārie implanti un mākslīgās ekstremitātes vai sirds vārstuļi, arī jāinformē tehniķis par savu klātbūtni.
Visticamāk, pacientam procedūras laikā tiks lūgts valkāt slimnīcas halātu. Viņš gulēs uz rentgena galda, un ārsts sastindzis locītavu, pirms tajā ievadīs kontrastkrāsu. Pēc tam ārsts lūgs pacientam apgulties uz MRI aparāta “gultas”, kas pēc tam tiek ievietots skenera tunelī. Lai skenēšana darbotos pareizi, pacientiem būs pilnībā jāguļ. Šī procedūras daļa var ilgt no 20 līdz 90 minūtēm.
Pacientiem, kuriem tiek veikta MRI artrogramma, nav nepieciešams atveseļošanās laiks, tomēr pacientiem ieteicams izvairīties no smagas fiziskas slodzes aptuveni 12 stundas. Dienu pēc procedūras izmeklētajā locītavā var būt manāma “krakšķēšana”. Tas ir normāli, un tas ir kontrastkrāsas rezultāts. MRI artrogramma tiek uzskatīta par drošu procedūru, un blakusparādības ir ļoti reti. Dažiem pacientiem var rasties vieglas, īslaicīgas sāpes, pietūkums vai neliels diskomforts.