Vienošanos, kas ir ārkārtīgi netaisnīga, negodīga vai negodīga, var uzskatīt par nepārdomātu līgumu. Nosakot, vai vienošanās ir vai nav apzinīga, parasti rodas jautājumi par kompetenci, godīgumu un godīgumu. Ja tiks konstatēts, ka ar šīm lietām ir manipulēts tā, ka vienošanās šokē normāla cilvēka sirdsapziņu, tiesa neļaus līgumu izpildīt.
Līguma neapzinīgums parasti rodas kā aizstāvība. Kad viena puse iesūdz tiesā par līguma laušanu, otra puse var apgalvot, ka viņa nav izpildījusi savas saistības, jo tas bija nepārdomāts līgums. Ir svarīgi saprast, ka līgums, visticamāk, netiks uzskatīts par neapzinīgu tikai tāpēc, ka vienas puses noteikumi ir nelabvēlīgi.
Lai līgumu uzskatītu par nepārdomātu, tam ir jābūt ļoti negodīgam vai netaisnīgam. Līguma noteikumiem un potenciālajam ieguvumam parasti vajadzētu būt šokējošiem normāla cilvēka sirdsapziņai. Tiesas nepārskata apšaubāmus līgumus ar mērķi iemācīt cilvēkiem pieņemt labākus biznesa lēmumus. Tiesas uzdevums, nosakot, vai līgums ir nepārdomāts, ir neļaut vienai pusei gūt labumu no otras puses izmantošanas.
Kompetence ir viens no faktoriem, kas parasti tiek ņemts vērā šādā gadījumā. Nesaprātīgs līgums ir tāds, ko kompetenta persona neslēgtu. Ja ņem vērā kompetenci, parasti tiek ņemts vērā arī vecums. Piemērs varētu būt pusaudzis dziedātājs, kurš paraksta līgumu ar mūzikas vadītāju, kas ir netaisnīgi par labu mūzikas kompānijai. Tiesnesis var uzskatīt, ka tas ir nepārdomāts līgums mūzikas vadītāja zināšanu un pieredzes dēļ, salīdzinot ar dziedātāja jaunību un nekompetenci.
Cilvēkiem parasti ir liela brīvība līgumu noslēgšanā un sastādīšanā. Tomēr tiesa var būt pilnvarota novērtēt šo līgumu godīgumu. Tiesu sistēma balstās uz augstu integritātes līmeni. Ļaut izmantot tiesu sistēmu, lai īstenotu ļoti nelīdzsvarotus nolīgumus, parasti netiek uzskatīts par sabiedrības interesēm.
Godīgums tiek apsvērts arī tad, ja ir jautājumi par apzinīgumu. Tiesa parasti neļauj vienai pusei gūt labumu no vienošanās, ja fakti otrai pusei ir tīši un rupji sagrozīti. Godīgums tiek ņemts vērā arī attiecībā uz saņemamajiem labumiem. Tiesas parasti neizpilda līgumus, kas ir tik vienpusīgi, ka godīgs cilvēks nepiekristu ieguvumiem.