Negadījuma kļūda ir neoficiāla kļūda, kurā noteikums, kas ietver izņēmumus, tiek piemērots situācijai tā, it kā noteikumam nebūtu izņēmumu. Citiem vārdiem sakot, šī kļūda rodas, ja “īkšķa noteikums”, kas izveidots, lai iekļautu izņēmumus, tiek aizstāts ar universālu vispārinājumu, kas neietver izņēmumus. Šāda veida maldiem var uzbrukt strīdā vai debatēs, vienkārši norādot, ka noteikuma piemērošana ir kļūdaina un ignorē atzīmētos vai noteiktos šī noteikuma izņēmumus. Negadījuma kļūda bieži notiek, kad kāds strīdā mēģina izmantot klišeju.
To sauc arī par visaptverošu vispārinājumu, negadījuma kļūda parasti ir rezultāts tam, ka kāds pilnībā nesaprot izņēmumus noteiktā noteikumā. Tas var notikt, ja kāds vispirms nenosaka savu izpratni par noteikumu, lai noteiktu, vai tas ir īkšķis vai vispārējs vispārinājums. Īkšķis ir noteikums, kas izveidots, lai iekļautu izņēmumus, piemēram, “Visiem normāliem vai tipiskiem suņiem ir kažokādas”. Pretstatā tam ir universāls vispārinājums, kas būtu apgalvojums “Visiem suņiem ir kažokādas”, kas neietver nekādu izņēmumu iespēju.
Negadījuma kļūda var rasties, ja kāds izmanto universālu vispārinājumu situācijā, kurā īkšķa noteikums būtu piemērotāks. Iepriekšējā piemērā īkšķa noteikums izmanto vārdus “normāls vai tipisks”, lai pieļautu tādas situācijas kā suņi, kuriem dabiski nav kažokādas, suņi, kas ir noskūti, un suņi, kas ir slimi un zaudējuši kažokādu. Kāds, kurš apgalvo, ka suns bez kažokādas nav suns, jo tam nav kažokādas, ir pieļāvis kļūdas, aplūkojot suņu klasi ar vispārēju vispārinājumu, kas ir acīmredzami kļūdains.
Ja tiek izmantota nejaušības kļūda, kādam var būt viegli uzbrukt argumentam, norādot uz maldību. To var izdarīt, vienkārši norādot zināmu izņēmumu no noteikuma, ko persona ir norādījusi kā daļu no sava argumenta, kas padara negadījumu par argumenta pamatu nederīgu. Piemērā ar suņiem kādu, kurš apgalvo, ka visiem suņiem ir kažokādas, pretinieks varētu atspēkot, atsaucoties uz amerikāņu kailu terjeru vai jebkuras šķirnes pūdeli, kam kažokādas vietā ir spalva. Kāds, kurš izmanto klišeju, piemēram, “Omleti nevar pagatavot, nesalaužot dažas olas”, arī pieļauj nejaušību. Lai atspēkotu šādu apgalvojumu, kādam citam ir tikai jāatspēko pati klišeja vai jāsniedz piemērs situācijai, kas ir pretrunā apgalvojuma jēgai.