Amerikas Savienotajās Valstīs gan federālie, gan štatu likumi aizliedz uzņēmējdarbībā un tirdzniecībā iesaistītajām personām negodīgu un maldinošu praksi. Lai gan precīza negodīgas un maldinošas prakses definīcija var būt ļoti gara un pilna ar likumu, tā parasti attiecas uz to, kā tas izklausās — uzņēmējdarbības praksi, kas izmanto patērētājus vai mēģina maldināt patērētājus. Parastie uzņēmumu darbības piemēri, ko var uzskatīt par negodīgu un maldinošu praksi, ir: nepatiesa vai maldinoša reklāma; maldinoša cenu noteikšana; reklāmas balvas, kas faktiski netiek piešķirtas; pretenzijas uz sponsorēšanu vai saistību, kas neeksistē; un nespēja noteikt telemārketinga zvana mērķi.
Amerikas Savienotajās Valstīs federālais likums aizliedz negodīgu un maldinošu praksi ar Federālās tirdzniecības komisijas starpniecību. Papildus federālajiem likumiem, kas regulē uzņēmējdarbības veikšanu, lielākā daļa štatu ir pieņēmuši arī tiesību aktus, kas attiecas uz negodīgu un maldinošu praksi. Tāpat kā daudzās Amerikas Savienoto Valstu tiesību jomās, štati var pieņemt likumus, kas nodrošina papildu aizsardzību patērētājiem, bet ne mazāku par to, ko paredz federālais likums.
Saskaņā ar federālajiem likumiem un vairumu štatu likumu reklāma, kas tiek uzskatīta par nepatiesu, maldinošu vai maldinošu, ir likuma pārkāpums. Piemēram, reklāmdevēji nevar izvirzīt apgalvojumus, par kuriem viņi zina, ka tie ir nepatiesi. Reklāmdevējiem var arī aizliegts pieprasīt sponsorēšanu vai tāda produkta apstiprinājumu, kura viņiem faktiski nav. Turklāt par negodīgu un maldinošu praksi var tikt uzskatīta arī pārdošanas taktika, kad tiek reklamēts viens produkts, bet pārdevējam patiešām ir pieejama tikai cita prece.
Cenu noteikšana ir vēl viena joma, kurā var atrast negodīgu un maldinošu praksi. Piemēram, banku aizdevumos ir skaidri jānorāda, cik daudz tiek aizdots, ar kādu procentu likmi un kādu maksu patērētājs maksā. Nelegālas var būt arī reklāmas, kurās norādīta pārdošanas cena, kas patiesībā neattiecas uz pieejamo produktu.
Reklamēšana par iespēju laimēt balvu ir pieņemama, ja vien balva patiešām tiks piešķirta. Turklāt, lai izvairītos no likuma pārkāpuma, preces pārdevējam parasti ir jābūt skaidrībai par to, kādas ir izredzes uzvarēt un kāds ir reklāmas patiesais mērķis. Līdzīgi daudzi štatu likumi ierobežo telemārketinga darbiniekus vai pārdevējus no durvīm līdz durvīm. Bieži vien telemārketinga darbiniekam nekavējoties ir jāidentificē sevi un jāinformē patērētājs, kāds ir zvana mērķis, vai arī viņam ir jāsaskaras ar apgalvojumiem, ka tiek izmantota negodīga un maldinoša prakse.