Nenopelnītos ienākumus parasti definē kā jebkāda veida ieņēmumu pieaugumu vai ienākumus, kas nav iegūti no algas, algas vai dzeramnaudas saņemšanas par sniegtajiem pakalpojumiem. Šajā plašajā definīcijā ar šāda veida ienākumiem saprot arī jebkāda veida nenopelnītus ieņēmumus, kas tiek iekasēti avansā pirms līgumā paredzēto pakalpojumu sniegšanas. Tas ietvertu noguldījumus par būvniecības vai pārbūves darbiem, ko veiks profesionāļi. Kad projekts ir pabeigts un nodevas atlikums ir pilnībā samaksāts, depozīts vai avanss tiks klasificēts kā darba ienākumi.
Daudziem cilvēkiem nepelnītie ienākumi izpaužas kā līdzekļi, kas saņemti kā ieguldījuma procenti vai dividendes. Bankas krājkontā vai procentus nesošā norēķinu kontā nopelnītos procentus var pareizi klasificēt kā šāda veida ienākumus, jo konta īpašnieks nav nopelnījis līdzekļus, sniedzot bankai pakalpojumu. Līdzīgā veidā peļņa, kas gūta no akcijām, obligācijām, precēm vai valūtas maiņas darījumiem, tiktu uzskatīta par nenopelnīto ienākumu.
Īpašuma īre tiek uzskatīta arī par negūto ienākumu avotu. Kamēr īpašums pieder no nomas gūto ienākumu saņēmējam, tiek uzskatīts, ka gūtie ieņēmumi ir radušies citu darbību rezultātā, nevis to, ka saņēmējs ir guvis līdzekļus ar tiešu personisku piepūli. Termins netiešie ienākumi dažreiz tiek lietots, lai aprakstītu ienākumu veidu, kas rodas, īrējot īpašumu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākajā daļā pasaules valstu šie ienākumi joprojām tiek uzskatīti par ar nodokli apliekamiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka kādā brīdī negūto ienākumu saņēmējam būs jāatskaitās par ieņēmumiem un jāmaksā nodokļi par saņemtajiem līdzekļiem. Atkarībā no jurisdikcijas valsts piemērotā nodokļa likme var būt lielāka vai mazāka par nodokļiem, kas tiek maksāti par algām, algām un dzeramnaudu. Citos gadījumos kopējo summu var apvienot ar gūtajiem ienākumiem par to pašu periodu un aplikt ar nodokli pēc tādas pašas likmes.