Amerikas Savienoto Valstu nodokļu tiesību aktos neparedzētu izdevumu novēršanas noteikums ir regulējums, kura mērķis ir novērst to, ka pensionāri saņem vairāk sociālā nodrošinājuma pabalstu, nekā viņiem ir tiesības, pamatojoties uz viņu maksājumiem sociālās apdrošināšanas sistēmā viņu darba gados. Tas ietekmētu personu, kas saņem pensiju no darba, kurā sociālās apdrošināšanas maksājumi nav atskaitīti no viņa algas. Neatkarīgi no pensijas, ko šī persona iekasē no šādas nodarbinātības, samazinās viņa sociālā nodrošinājuma pabalstu summa pensionēšanās laikā.
Noteikums par neparedzētu gadījumu novēršanu tika ieviests 1983. gadā, lai palielinātu sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķiršanas taisnīgumu. Pirms šī laika kāds varēja negodīgi saņemt pensijas pabalstus tā, it kā darba gados būtu guvis zemus ienākumus. Tas notika ar pensionāriem, kuri ieguldīja nelielu ieguldījumu sociālā nodrošinājuma sistēmā, strādājot tajā ietvertos darbos, bet bija labi atalgoti darbos, uz kuriem programma neattiecas. Tādējādi persona varēja saņemt pabalstus, kas nebija nopelnīti, ciktāl tas attiecas uz Sociālā nodrošinājuma pārvaldi.
Neparedzētu gadījumu novēršanas nosacījums samazina pensijas pabalstus, ja viņš saņem pensiju no darba, kurā no viņa algas netika atskaitīti sociālās apdrošināšanas nodokļi. Pensijas pabalsti ir paredzēti, lai aizstātu tikai noteiktu procentuālo daļu no kāda darba ienākumiem. Piemēram, darba ņēmējs, kurš nopelnījis salīdzinoši zemu algu, varētu saņemt pabalstus 50% apmērā no viņa pirmspensijas algas. Tomēr persona, kas strādājusi augsti apmaksātu darbu, var saņemt pabalstu tikai 25% apmērā no iepriekšējās algas.
Līdz brīdim, kad tika ieviests neparedzētu gadījumu novēršanas noteikums, kāds, kurš galvenokārt strādāja darbā, kur sociālās apdrošināšanas nodokļi netika ieturēti no algas, varēja saņemt vairāk nekā paredzēto procentuālo daļu. Tas ir tāpēc, ka no sociālā nodrošinājuma viedokļa viņa ienākumi visu mūžu bija zemi. Piemēram, darbs, uz kuru neattiecas sociālais nodrošinājums, var būt bezpeļņas organizācija vai darbs citā valstī.
Šajā tiesību aktā tika ierakstīti daži izņēmumi, lai izvairītos no neparedzētām sekām. Piemēram, šis noteikums neattiecas uz naudu, kas izmaksāta kā apgādnieka zaudējuma pabalsti pēc darba ņēmēja nāves. Tas neattiecas arī uz gadījumiem, kad sociālās apdrošināšanas neapliekamās algas ir nopelnītas pirms 1957. gada. Tie, kuru pensijas ir salīdzinoši zemas, ir pasargāti arī no pārlieku maza saņemšanas, jo negadījuma novēršanas nodrošinājums ir ierobežots apmērā, par kādu tas var samazināt pabalstus.