Nepilngadīgo tiesības ir tiesību joma, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, personām, kuras tiek uzskatītas par nepilngadīgām. Pirms cilvēki tiek atzīti par pilngadīgiem saskaņā ar likumu, viņiem trūkst daudzu tiesību un pienākumu. Nepilngadīgo tiesību aktos ir definēti nepilngadīgie, izklāstītas viņu tiesības un pienākumi, kā arī izveidots regulējums, kā rīkoties ar nepilngadīgajiem juridiskajā un tiesiskajā kontekstā. Daudzu valstu grāmatās ir likumi, kas attiecas uz nepilngadīgajiem.
Likuma skatījumā pret cilvēkiem, kas nav sasnieguši pilngadību, izturas tā, it kā viņiem trūkst rīcībspējas. Tas nozīmē, ka nepilngadīgie nevar paši pieņemt juridiskus lēmumus. Tas ietver līgumu slēgšanu, autonomu lēmumu pieņemšanu par medicīnisko aprūpi, laulību slēgšanu un iesaistīšanos dažādās citās darbībās, piemēram, testamentu sastādīšanā, bankas kontu atvēršanā un tā tālāk. Nepilngadīgo tiesību akti var ļaut nepilngadīgajam veikt noteiktas darbības, piemēram, paņemt studiju kredītu ar līdzautoru, saprotot, ka nepilngadīgajiem personisku vai sociālu iemeslu dēļ var būt nepieciešams iesaistīties noteiktās darbībās.
Papildus tam, ka nepilngadīgajiem nav likumīgu tiesību pieaugušajiem, viņiem nav arī tādi paši juridiskie pienākumi. Viņu rīcībspējas trūkums nozīmē, ka viņi nevar tikt saukti pie atbildības par noziegumiem tādā pašā veidā kā pieaugušie saskaņā ar nepilngadīgo likumu noteikumiem. Dažos reģionos nepilngadīgie, kas izdara jebkāda veida noziegumus, tiek tiesāti un ieslodzīti atsevišķi. Citās valstīs nepilngadīgos, kas ir agrīnā pusaudža gados, var tiesāt kā pieaugušos, ja var pierādīt, ka, lai gan viņi bija nepilngadīgi, viņi skaidri saprata savas rīcības iespējamās sekas un viņiem jāuzņemas lielāka juridiskā atbildība.
Nepilngadīgajiem nav tiesībspējas dot piekrišanu, lai gan dažās valstīs piekrišanas vecums ir mazāks par pilngadību, kas nozīmē, ka nepilngadīgie var apprecēties vai uzsākt dzimumattiecības, pirms viņi tiek uzskatīti par likumīgiem pieaugušajiem. Nepilngadīgo tiesību akti arī nosaka, ka nepilngadīgos nevar saukt pie atbildības par noteiktām darbībām, lai gan viņi joprojām var saņemt atsauces un sodus par likuma pārkāpumiem, piemēram, ja pusaudzis autovadītājs pārsniedz ātrumu un pēc tam tiek sodīts.
Var būt situācijas, kad personai, kura ir jaunāka par pilngadību, nepieciešama lielāka autonomija, piemēram, ja nepilngadīgais dodas uz skolu citā pilsētā vai organizē pašaprūpi, jo viņa vai viņas vecāki nav spējīgi. Šādās situācijās nepilngadīgais var pieteikties emancipācijai. Emancipētie nepilngadīgie likuma acīs tiek uzskatīti par pieaugušajiem, ar visām tiesībām un pienākumiem, un viņu vecākiem vairs nav jārūpējas vai jāsniedz palīdzība.