Kas ir neto iekšzemes produkts?

IKP ir to pakalpojumu un gatavo preču vērtība, kas tiek saražoti valsts robežās noteiktā laika periodā — parasti vienā gadā. IKP ietver visus valdības izdevumus, publisko un privāto patēriņu, investīcijas un eksportu, atskaitot jebkādu importu. Dažreiz iekšzemes kopproduktu izmanto, lai novērtētu valsts dzīves līmeni. To var izmantot kā valsts ekonomiskās veselības rādītāju, lai gan daži ekonomisti apgalvo, ka IKP kalpo kā nācijas produktivitātes, nevis materiālās labklājības mērs.

Neto iekšzemes produkts ir aprēķins par to, cik daudz naudas valstij ir jāiztērē, lai saglabātu pašreizējo iekšzemes kopproduktu. Ja valsts nespēs aizvietot amortizācijas rezultātā zaudēto kapitālu, iekšzemes kopprodukts samazināsies. Liela starpība starp iekšzemes kopproduktu un neto iekšzemes produktu var liecināt par iespējamu kapitālpreču novecošanos. Alternatīvi, plaisas samazināšanās, visticamāk, nozīmētu, ka valsts kapitāla stāvoklis uzlabojas.

Iekšzemes kopienākums (GDI) ir vēl viena statistika, ko Federālo rezervju sistēma izmanto, lai novērtētu valsts ekonomisko aktivitāti. GDI pamatā ir visi ienākumi, kas gūti, ražojot preces un pakalpojumus valsts robežās. Tas atšķiras no iekšzemes kopprodukta, kas ir izdevumu mērs.

Nacionālais kopprodukts (NKP) ir kopējā vērtība no iekšzemes un ārvalstu avotiem, ko pieprasa valsts iedzīvotāji. Tā ir valstī saražoto preču un pakalpojumu vērtība, pieskaitot neto ienākumus, ko rezidenti saņem no ārzemēm. Ekonomisti izmanto visus šos dažādos faktorus, lai analizētu valsts ražošanu un ienākumus, lai iegūtu diezgan precīzu priekšstatu par šīs valsts ekonomikas stāvokli.

SmartAsset.