Nodokļu atvieglojumu noteikums ir Amerikas Savienoto Valstu nodokļu sistēmas iezīme. Tās galvenais princips ir tāds, ka, ja nodokļu maksātājs atgūst naudas summu, kas bija jāsamaksā pagātnē, viņam no tās ir jāmaksā nodoklis, ja tā nav ieskaitīta ar nodokli apliekamajā izpeļņā iepriekšējā gadā. Šim principam ir izņēmumi, kas, ja tos izmanto, var ievērojami samazināt nodokļu rēķinus.
Šis skaidrojums attiecas uz nodokļu situāciju Amerikas Savienotajās Valstīs. Citās valstīs var būt līdzīgi noteikumi ar citu nosaukumu. Citas valstis var izmantot terminu “nodokļu atvieglojumu noteikums” citam jēdzienam.
Noteikums par nodokļu atvieglojumiem ir ietverts Iekšējo ieņēmumu kodeksa 111. pantā. Šis ir ASV likums, kas nosaka nodokļu maksājumus par juridisku prasību un dod valdībai tiesības iekasēt federālos nodokļus. Šis likums tika būtiski pārskatīts 1986. gadā. Tas ir daļa no Amerikas Savienoto Valstu kodeksa, kas ir federālo likumu rakstisks ieraksts, kas attiecas uz ASV, sakārtots pēc tematiem.
Nodokļu atvieglojumu noteikuma atslēga ir tāda, ka ASV nodokļu maksātājiem ir atļauts uzskaitīt daudzas preces kā izdevumus. Tas samazina viņu ar nodokli apliekamos ienākumus un līdz ar to arī maksājamo nodokļu summu. Šādi vienumi ir pazīstami kā “norakstīšana”.
Dažos gadījumos nodokļu maksātājs šo naudu var atgūt vēlākā gadā. Nodokļu atvieglojumu noteikums nozīmē, ka šī nauda tagad ir jāklasificē kā kārtējā gada ienākumi. Vispārējais princips ir tāds, ka nodokļu maksātājs maksās vairāk nodokļu par kārtējo gadu un kompensēs to, ka sākotnēji nav maksājis nodokli par šo naudu. Praksē tas var neatbilst ideāli, jo, piemēram, nodokļu likmes pa šo laiku var būt mainījušās.
Viens piemērs situācijai, uz kuru attiecas nodokļu atvieglojumu noteikums, būtu, ja uzņēmums nenomaksātu parādu uzskaitītu kā izdevumus, samazinot ar nodokli apliekamos ienākumus, un pēc tam naudu atgūtu nākamajā taksācijas gadā. Cits piemērs varētu būt, ja kādam pēc negadījuma būtu jāmaksā par remontu, bet vēlāk tiesā piedzītu naudu no vainīgās personas. Noteikums var attiekties arī uz naudu, ko nodokļu maksātājs saņem kā nodokļu atmaksu, kas var radīt sarežģītu situāciju.
Nodokļu atvieglojumu noteikums ir spēkā tikai tad, ja ir nodokļu atvieglojums. Tas nozīmē, ka gadā, kad nauda tika uzskaitīta kā atskaitījums, nodokļu maksātājs tiešā rezultātā maksāja mazāk nodokļu. Dažos gadījumos tas tā nebūs. Piemēram, nodokļu maksātājs, kurš norāda uz atskaitījumu, iespējams, ir nopelnījis tik maz, ka tik un tā nebūtu maksājis nodokli. Šādā situācijā nodokļu maksātājam nebūs jāmaksā nodoklis par naudu, ja viņi to atgūs nākotnē. Tas nenotiks pēc noklusējuma, un nodokļu maksātājam būs jāprecizē situācija nodokļu deklarācijā par gadu, kurā viņš atgūst naudu.