Noplicināts urāns jeb DU ir viela, kas paliek pēc bagātinātās urāna 235 frakcijas atdalīšanas no dabiskā urāna. Kad pirmo reizi tika realizēts urāna potenciāls enerģijas ražošanā un ieročos, noplicinātais urāns tika uzskatīts par ražošanas procesa blakusproduktu. Tomēr pētnieki atklāja, ka, tā kā noplicinātais urāns bija ļoti blīvs, tas bija ideāli piemērots lietošanai bruņās un tanku caurduršanas ieročos. Tam bija arī potenciāls pielietojums kā balasta forma. Tā rezultātā noplicināto urānu sāka aktīvi izmantot, galvenokārt militārpersonas.
Urāns ir dabā sastopams sudrabaini balts elements ar radioaktīvām īpašībām. Tam ir daudz izotopu, tostarp urāns 235 un urāns 238, izotops, kas veido lielāko noplicinātā urāna frakciju. Tas nav tik radioaktīvs kā plutonijs, radniecīgs elements, taču to var bagātināt, ekstrahējot urānu 235, un izmantot kodolieročiem un spēkstacijām. Bagātinātais urāns ir pietiekami stiprs, lai to izmantotu liela mēroga ieročos, kā tas tika pierādīts 1945. gadā, kad virs Hirosimas eksplodēja “Little Boy”, kodolbumba, kas izgatavota no bagātināta urāna.
Daudzus cilvēkus visā pasaulē uztrauc noplicināta urāna izmantošana ieročos, jo tas var piesārņot vidi. Ja neskaita radioaktivitāti, noplicināts urāns ir smagais metāls, un tam var būt nopietna ietekme, ja tas tiek izlaists lielā apjomā. Ieroči, kas izgatavoti no vājināta urāna, parasti tiek sajaukti arī ar svinu un citiem smagajiem metāliem, radot ievērojamu piesārņojuma risku. Bažas rada arī vājā urāna vājā radioaktivitāte.
Ieroči, kas izgatavoti no noplicinātā urāna, ir plaši izmantoti Irākā un Balkānos, kā arī ierobežotākā formā citās valstīs. Starptautisko aģentūru veiktās izmeklēšanas ir atklājušas paaugstinātu radioaktivitātes līmeni reģionos, kur izmantots noplicināts urāns. Ar noplicinātā urāna lādiņiem iznīcinātās cisternas bieži vien pameta ceļmalās, un tās izmeklēja vietējie iedzīvotāji. Bažas rada tas, ka vietējie iedzīvotāji var tikt pakļauti radiācijas iedarbībai, izmantojot pamestu militāro aprīkojumu, un daudzas organizācijas ir lobējušas ar noplicinātu urānu piesārņoto iekārtu attīrīšanu, kā arī moratoriju šīs vielas lietošanai. Karavīrus apdraud arī noplicinātais urāns, nesot patronas un atrodoties situācijās, kad noplicinātā urāna lādiņi eksplodē.
Neviena aģentūra neregulē noplicinātā urāna ieroču izmantošanu, ko ražo daudzas valstis. Tas nav tehniski klasificēts kā kodols vai indīgs, lai gan tas ir nepārprotami toksisks. Dažādas personu grupas ir ierosinājušas, ka noplicinātais urāns būtu stingrāk jāregulē un jāpārbauda, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs un Eiropā. Daži cilvēki uzskata, ka šī viela ir saistīta ar Persijas līča kara sindromu, kā arī ar augošiem iedzimtiem defektiem reģionos, kur ir izmantots noplicināts urāns. Saikne ar iedzimtiem defektiem ir atbalstīta ar vairāku organizāciju, tostarp amerikāņu militāro, veiktajiem pētījumiem, kas liecina, ka noplicināts urāns var ietekmēt reproduktīvos orgānus.