Normatīvā sociālā ietekme (NSI) ir atbilstības veids, kurā persona vai grupa rīkojas noteiktā veidā publiski, cerot iekļauties normā, pat ja šī uzvedība netiek pārnesta uz privāto dzīvi. Cilvēkiem kopumā ir dabisks instinkts vēlēties iekļauties un būt pieņemtiem no citiem. Cilvēks var veikt izmaiņas savā dzīvē, cenšoties pieņemt noteiktu vienaudžu grupu. Dažreiz cilvēks netic vai nebauda izmaiņas, ko viņš veic, bet tomēr veic tās normatīvās sociālās ietekmes dēļ.
Skolas vecuma bērnus bieži vien ļoti ietekmē normatīvā sociālā ietekme. Ja visi populārie bērni skolā ģērbjas noteikta zīmola apģērbā vai veido matus noteiktā veidā, citi bērni var kopēt šos stilus, lai izvairītos no izjokošanas vai atšķirīguma. Daži bērni var izvēlēties valkāt pilnīgi atšķirīgu apģērbu, bet izvairās to darīt, jo viņi nevēlas justies kā atstumtie. NSI ietekmē arī populāros studentus, kuri valkā tendences noteicošos stilus, jo viņi parasti izvēlas savu apģērbu, pamatojoties uz popkultūras normatīvo sociālo ietekmi.
Sociālās normas var ietekmēt arī pieaugušos, īpaši biroja apstākļos. Darbinieki var rīkoties noteiktā veidā, lai iegūtu kolēģu vai priekšnieka apstiprinājumu. Ģērbšanās profesionāla izskata apģērbā un vienmēr agri — vai vismaz laicīgi &m dash; sapulces var likt dažiem darbiniekiem justies, ka viņi labāk saderēsies ar saviem kolēģiem, kuriem ir uzticēti īpaši projekti vai kuri ir izvēlēti paaugstināšanai.
Sociālās normas vienā vai otrā veidā ietekmē katru cilvēku. Pat cilvēki, kuriem patīk izcelties, saprot, ka iet pret graudu, un zina, kas ir sociālā norma. Ir daudzas valstis, kur kalsnums automātiski padara sievieti pievilcīgāku par smagāku sievieti plašākas sabiedrības un mediju acīs. Citu valstu sociālās normas ir tieši pretējas, un smagāka sieviete tiktu uzskatīta par pievilcīgāku. Šis ir viens piemērs tam, kā normatīva sociālā ietekme var ietekmēt sabiedrību.
Nelieli, regulāri uzdevumi var būt pat normatīvas sociālās ietekmes rezultāts. Parasti, ja cilvēks redz svešinieka paslīdēšanu, viņš automātiski jautās svešiniekam, vai ar viņu viss kārtībā. Personai parasti nav laika izlemt, vai viņam vai viņai vispār rūp svešinieka labklājība. Sabiedrība iedveš cilvēku prātos, ka pareiza rīcība, ja kāds var tikt ievainots, ir piedāvāt palīdzību. Cilvēks, kurš sasit plaukstas koncerta beigās, kas viņam īpaši nepatika, var arī to darīt, lai labāk iederētos apkārtējos skatītājos un neizskatītos rupjš.