Noziedzīga nodarījuma viltošana ir jebkuras juridiska dokumenta informācijas apzināta izmainīšana vai mainīšana ar nolūku apkrāpt aģentūru vai citu personu. Viltošanas iemesli var būt dažādi. Viltotāji parasti izdara savus noziegumus, lai iegūtu naudu, taču viņi var arī veikt viltojumus, lai iegūtu preces vai pakalpojumus. Viltošana var būt arī veids, kā iegūt informāciju par personu vai uzņēmumu. Ja notiek šāda veida viltošana, var notikt arī identitātes zādzība.
Krāpšana un viltošana ir ļoti līdzīgi nodarījumi, jo tie sastāv no mēģinājuma nelikumīgi iegūt naudu, sniedzot nepatiesu informāciju, bet krāpšana parasti tiek veikta tikai ar mērķi iegūt naudu. Noziedzīgu nodarījumu viltošana ir izteikti atšķirīga. Viltotājiem ir skaidrs iemesls savu noziegumu izdarīšanai. Piemēram, ja ir mantojums, kas nav pieprasīts, noziedznieks var mēģināt nozagt tās personas identitāti, kurai tas likumīgi pieder. Tas ir daudz tālāk par vienkāršu mēģinājumu iegūt naudu, jo, ja noziedzniekam tas izdodas, viņš var iegūt arī zemi, īpašumus un sociālo stāvokli.
Jebkuram viltotam dokumentam ir jābūt juridiski nozīmīgam, pirms tas tiek uzskatīts par viltotu noziegumu. Tam ir jāizskatās gandrīz identiskam oriģinālajam eksemplāram, kā arī tam ir jābūt maldinātam. Ar datoru ģenerētus, ar roku rakstītus vai pat iegravētus priekšmetus var izmantot, lai apkrāptu uzņēmumu vai privātpersonu. Par viltojumu tiek uzskatīts arī mēģinājums iesniegt novecojušas veidlapas vai viltotu parakstu izmantošana juridiskos dokumentos. Ja pie personas tiek atrasts viltots dokuments, bet tas nav izmantots, šai personai joprojām var tikt izvirzīta apsūdzība par viltotu dokumentu.
Viens no izplatītākajiem nozieguma viltošanas motīviem ir citas personas identitātes iegūšana. Lai ieceļotu valstī, dzimšanas apliecību vai pasi var mainīt. Valdības dokumentus var mainīt, lai saņemtu valsts izdotus maksājumus, piemēram, sociālās apdrošināšanas pabalstus vai nodokļu atmaksas. Personas identifikāciju, kas ietver vadītāja apliecību, var mainīt, mainot vecumu vai vārdu. Tad noziedznieks var izvairīties no aresta ordera vai saņemt pabalstus, kas paredzēti vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Katrai valstij ir savi likumi par noziegumu viltošanu, kas atšķiras. Sodi var būt atkarīgi no tā, vai tika izmantoti juridiski dokumenti un cik daudz naudas faktiski tika nozagts. Pirmās pakāpes viltošana nozīmē to, ka izmantoti dokumenti un arī bijis spēcīgs krāpšanas mēģinājums. Ar otrās pakāpes viltošanu parasti nav iesaistīts neviens dokuments. Notiesāšana par viltošanu var nozīmēt pagarinātu cietumsodu un pārmērīgu naudas sodu, kā arī pastāvīgu notiesāšanu par noziegumu.