Near Vertical Incident Skywave antena jeb NVIS antena pārraida radioviļņu augšup debesīs leņķī, kas ir gandrīz vertikāls. Radioviļņu pārraide šādā veidā ļauj tam atlēkt no Zemes jonosfēras un atgriezties pret zemi, kas padara to mazāk jutīgu pret Zemes izliekuma ierobežojošajām sekām. Rezultātā radiosignāls, kas tiek pārraidīts ar NVIS antenu, ir uztverams daudz lielākā attālumā nekā tas, kas tiek pārraidīts ar parasto antenu.
Parastās raidītāja antenas pārraida radioviļņus horizontāli, aptuveni paralēli zemei, taisnā līnijā. Mazāka diapazona lietojumos, piemēram, televizorā, tas nodrošina maksimālu uztveršanas jaudu tiešā raidītāja tuvumā. Zemes virsmas līknēm un raidītajam signālam virzoties taisnā līnijā, abi attālinās viens no otra, palielinoties attālumam no raidītāja.
Galu galā, parasti 50 līdz 70 jūdzes atkarībā no vietējās topogrāfijas, signāls vairs nesasniegs Zemes virsmu un nebūs uztverams. Novietojot raidītāju uz augsta torņa, tas varēs raidīt nelielā leņķī. Tas kompensēs daļu Zemes izliekuma; tomēr tas parasti papildina diapazonu tikai par dažām jūdzēm un ir noderīgāks vietējās topogrāfijas pārvarēšanai nekā Zemes izliekums.
Pārraidot ar NVIS antenu, signāls nepārvietojas horizontāli. Tā vietā signāls virzās uz augšu 75 līdz 90 grādu leņķī. Kad signāls sasniedz Zemes jonosfēru, jonosfēra atstaro signālu atpakaļ uz Zemes virsmu leņķī, kas atbilst pārraides leņķim. Rezultātā signāls no NVIS antenas ir uztverams aptuveni 100 līdz 250 jūdžu attālumā no raidītāja atkarībā no precīza sākotnējās pārraides leņķa.
Neskatoties uz šķietami izcilo veiktspēju, pārraides signālam no NVIS antenas nevar būt jebkura frekvence. Tā kā Zemes jonosfēra pastāvīgi mainās, tā konsekventi un droši atspoguļos tikai radioviļņus diapazonā no 3.5 līdz 7.3 megahercu. Ideālos apstākļos šis diapazons var būt no 2 līdz 10 megaherciem; tomēr šādi apstākļi vienmēr ir īslaicīgi. Šīs frekvences ir pārāk zemas televīzijas un citiem platjoslas signāliem, kas parasti tiek pārraidīti virs 30 megaherciem.
Ja signāla pārraides frekvence ir ārpus jonosfēras atstarojošā diapazona, jonosfēra vai nu absorbēs signālu, vai ļaus signālam iziet cauri tam un nonākt dziļā kosmosā. Neskatoties uz NVIS pārraides ierobežojumiem, tie var izveidot uzticamus, liela attāluma balss sakarus, kas ir noderīgi militārajiem un radioamatieru operatoriem. Pētnieki izmanto arī NVIS antenas, lai pētītu un izmērītu Zemes jonosfēru, analizējot, kā tā atspoguļo radiosignālus.