Okluzīvs pārsējs ir medicīnisks pārsējs, kas noslēdz brūci no gaisa un šķidrumiem, kā arī novērš vīrusu, baktēriju un citu organismu iekļūšanu tajā. Lai gan neviens pārsējs nevar nodrošināt pilnīgi perfektu blīvējumu, okluzīvi pārsēji ir tuvu. Dažreiz tos pārdod aptiekas, un tās ir pieejamas arī medicīnas preču katalogos. Tie parasti ir paredzēti lietošanai slimnīcās un klīniskos apstākļos, un tos var lietot veselības aprūpes speciālists.
Ir vairāki iemesli, kāpēc ārsts varētu vēlēties izmantot okluzīvu pārsēju, nevis tradicionālu pārsēju, kas ļauj brūcei elpot. Viens no iemesliem ir nodrošināt, lai lokāli lietojamā ziede rūpīgi iekļūtu brūcē. Pārsējs noslēdz brūci tā, lai ziede nevarētu iztvaikot un pats pārsējs minimāli uzsūcas, iespiežot ziedi brūcē, nevis izspiežot to no ādas virsmas.
Vēl viens iemesls, lai izmantotu okluzīvu pārsēju, ir alerģijas tests. Pārbaudot iespējamos vai iespējamos alergēnus, var uzlikt okluzīvu pārsēju, lai noslēgtu brūci. Tas ierobežo gaisā vai šķidrumos esošo alergēnu iejaukšanos, kā arī uztur brūces zonu pastāvīgā alergēna iedarbības stāvoklī, kas netiks iztvaicēts, neuzsūc pārsējs vai neizskalojas ar šķidrumiem. Tas var nodrošināt vairāk kontrolētu vidi testēšanai.
Sūkšanas krūškurvja brūces var arī ārstēt, izmantojot okluzīvu pārsēju, un šādus pārsējus var izmantot arī pacientiem, kuriem ir daļēji izķidāts, lai saturētu zarnas, līdz pacients var tikt ārstēts ķirurģiski. Kombinācijā ar marli okluzīvs pārsējs var arī uzturēt brūci mitru. To var lietot arī ar sūkļiem vai marli, kas iemērc tādos materiālos kā antibiotikas, un izmanto noteiktu veidu brūču ārstēšanai.
Šādi pārsēji parasti ir plakanu loksņu veidā, kuras vajadzības gadījumā var sagriezt pēc izmēra, pirms tās piestiprina ar līmlenti. Uzlīmējot visas pārsēja malas, tiks izveidots ciešs blīvējums, savukārt, atstājot vienu pusi atvērtu, var izveidoties vārsts vai atloks, kas dažās situācijās var būt vēlams. Tāpat kā citi pārsēji, arī okluzīvie pārsēji ir periodiski jāpārbauda un jāmaina, lai samazinātu infekcijas un citu komplikāciju risku. Nopietnu traumu gadījumā pārsēju maiņa var būt jāveic medmāsai, ārstam vai medicīnas tehniķim, savukārt mazākus ievainojumus var pārvaldīt pats pacients, ievērojot ārsta norādījumus.