Opera ir dramatisks darbs, kurā apvienoti teātra, dejas un mūzikas elementi. Gandrīz visi dialogi tiek dziedāti vai vismaz pasniegti augstā tonī. Operas komponisti parasti sāk ar rakstisku sižeta scenāriju, ko sauc par libretu vai “mazu grāmatu”. Librets var būt pilnīgi oriģināls stāsts vai esoša literāra darba adaptācija. Vārdi un sižets veido operas pamatstruktūru.
Pēc tam komponists izlemj, kuri dziesmu teksti ir piemēroti pilnīgai muzikālai apstrādei un kuri tikai virza stāstu uz priekšu tematiski. Ja dziesmu teksti atklāj varoņa patiesās emocijas, piemēram, mīlestību vai bailes, operas komponists var izveidot pilnībā nospēlētu dziesmu, ko sauc par āriju. Āriju var dziedāt jebkurš no galvenajiem varoņiem, bet diezgan bieži tā darbojas kā vitrīna īpaši spēcīgam dziedātājam. Daudzas ārijas ir kļuvušas diezgan pazīstamas visā pasaulē.
Opera satur arī daudzus brīžus, kad varoņi būtībā sarunājas savā starpā. Šīm ainām operas komponists var izmantot mūzikas formu, ko sauc par rečitatīvu. Rečitatīvs ir dialoga skaņdarbs, kas iestatīts mūzikā, lai gan mūzika var nebūt īpaši interesanta auditorijai. Rečitatīvā izpildītājs var dziedāt savas rindas, īpaši nerūpējoties par patieso melodiju. Daži mūsdienu komponisti vairs neizmanto rečitatīvus, bet ļauj aktieriem runāt normāli. Tomēr klasiskajā formā visi dialogi ir iestatīti kāda veida mūzikai.
Daudzi mūzikas vēsturnieki norāda, ka pirmā opera, kas tika izrādīta, bija skaņdarbs Dafne, ko 1598. gadā sarakstīja Jakopo Peri. Tā savā laikā netika uzskatīta par komerciālu panākumu, un mūsdienu operas kompānijas to iestudē reti. Pirmais komponists, kura darbs joprojām ir populārs operas pasaulē, bija itāļu mūziķis Klaudio Monteverdi. Monteverdi tiek atzīts par palīdzēju mūzikas teorijai pāriet no renesanses stila uz baroka stilu, kā piemēru minējuši tādi komponisti kā J. S. Bahs.
Opera ir saglabājusies kā muzikāla forma galvenokārt tāpēc, ka tā var pielāgoties vai vismaz pielāgoties jebkurai tajā laikā populārajai mūzikas formai. Gadu gaitā tajā ir iekļauta tautas mūzika, patriotiskas vai nacionālistiskas himnas, džezs, blūzs un pat rokmūzika. Arī operas iestudējums var būt diezgan radošs un mērogā elpu aizraujošs. Piemēram, visa Riharda Vāgnera cikla Nībelunga gredzeni izpildīšana var aizņemt vairākas nedēļas no plānotajiem iestudējumiem.