Atteikšanās iespējas ir izplatīta klauzula, kas atrodama vairākos dažāda veida finanšu līgumos. Būtībā atteikšanās iespēja paredz jebkuras puses kārtīgu resursu ieguldījumu pārtraukšanu, ja tiek konstatēts, ka ieguldījums vienai vai abām pusēm nav pietiekami ienesīgs. Šeit ir daži piemēri, kā pamešanas iespēja var darboties dažādos apstākļos.
Kapitāla ieguldīšanas gadījumā korporācijā abas puses slēdz finanšu līgumu ar cerību, ka aizdevums tiks atmaksāts konkrētos apstākļos, vai nu regulāri plānotu maksājumu veidā, vai arī veicot noteiktu skaitu balonmaksājumu. Parasti ir noteikts laika periods, kurā jāveic maksājumi, kā arī procentu maksājumi, par kuriem ir panākta vienošanās aizdevuma līguma tekstā. Ja aizdevējs konstatē, ka uzņēmums neizmanto līdzekļus tādā veidā, kas ļautu tam gūt ieņēmumus aizdevuma atmaksai, aizdevējs var izvēlēties izmantot tiesības atteikties no projekta un pārtraukt kapitāla piegādi sabiedrībai.
Vēl viens piemērs ir saistīts ar vienošanos starp investoru grupu, kas ir apvienojuši resursus, lai tirgotu akcijas un obligācijas. Visas puses noslēdz saistošu dokumentu, lai piešķirtu finansējumu projektam. Tomēr, ja kāda no pusēm piedzīvo finansiālu reversi, tā varētu izmantot atteikšanās iespēju, lūgt slēgt veiktos ieguldījumus un piedāvāt pārējām pusēm iespēju vai nu iegādāties savas akcijas par patieso tirgus vērtību, vai atnest citā partnerā. Tā vietā, lai vienkārši atteiktos no projektā jau ieguldītajiem resursiem, partneris, kurš aiziet, varētu atgūt vismaz daļu no ieguldījumiem, bet pārējie partneri nemaz netiktu negatīvi ietekmēti.
Finanšu plānotāji savos darba līgumos ar klientiem bieži iekļauj atteikšanās iespējas. Atteikšanās iespējas esamība ļauj plānotājam atbrīvot klientu, kurš, šķiet, nav ieinteresēts sekot finanšu plāna struktūrai, kas izstrādāta klienta interesēs. Tas atbrīvo plānotāju no pavadīt vairāk laika ar kādu, kurš nereaģē uz plānu, un novirzīt laiku un resursus citiem klientiem, kuri cenšas strādāt pie drošākas finanšu nākotnes.
Pareizi uzrakstīta atteikšanās iespēja nav paredzēta, lai sodītu nevienu no pusēm par izvēli pārtraukt līgumu. Tā vietā šī iespēja nodrošina iespēju atzīt, ka projekts vai plāns nedarbojas, kā paredzēts, ļaujot abām pusēm šķirties un meklēt iespējas citur.