Papaijas koks ir augļus nesošs koks, kas sastopams tropu un subtropu klimata zonās. Lai gan sākotnēji šī koka dzimtene bija Meksika, tagad to audzē visā Floridā, Havaju salās un Centrālamerikā. Tas var sasniegt pat 33 pēdu (10 m) augstumu, un tam ir augsts, viens kāts. Papaijas koks ražo lielus, saldus augļus, ko patērē visā pasaulē, kā arī izmanto kosmētikā un tautas līdzekļos. Šos augļus tradicionāli sauc par papaiju vai ķepu ķepām, taču atkarībā no valsts tos var saukt arī ar dažādiem vietējiem un reģionāliem nosaukumiem.
Ir trīs papaijas koku pamatveidi, un veiksmīgai ražas novākšanai ir ļoti svarīgi saprast šos veidus. Papaijas koki var būt vīriešu, sieviešu vai hermafrodīti, kas nozīmē, ka tie satur gan vīriešu, gan sieviešu komponentus. Tikai mātītes un hermafrodītie koki var dot augļus. Hermafrodītiskās šķirnes spēj pašapputes, savukārt vīrišķajiem vai sievišķajiem kokiem jābūt apputeksnētiem ar putnu, tauriņu vai citu kukaiņu starpniecību. Vīriešu un sieviešu sugas jāstāda samērā tuvu, lai nodrošinātu pareizu apputeksnēšanu.
Papaijas koki plaukst siltās klimata zonās un dod priekšroku temperatūras diapazonam no 70 līdz 90 grādiem F (no 21 līdz 32 grādiem C). Tie nevar paciest sasalšanas temperatūru, taču tos var sabojāt arī temperatūra, kas pārsniedz vēlamo diapazonu. Papaijas koks ir ļoti jutīgs pret vēja bojājumiem, īpaši, ja tas ir piekrauts ar smagiem augļiem. Tam nepieciešama bieža laistīšana, kā arī pietiekama drenāža un pilnīga izslēgšana. Šie koki jāstāda 10 līdz 20 pēdu (3 līdz 6 m) attālumā viens no otra, lai nodrošinātu, ka tiem ir pietiekami daudz vietas, lai tie varētu izplesties.
Papaijas koks sastāv no augsta viena kāta ar ļoti lielām lapām, kas aug spirālveida veidā ap stublāju. Viņiem parasti nepieciešami apmēram trīs gadi, lai sasniegtu briedumu un sāktu ražot augļus. Šie augļi aug kopās koka lielajās aizsargājošajās lapās.
Papaijas vai ķepas var izaugt līdz aptuveni 14 collām (35 cm) garas, un tām ir zvana formas profils. Tie sākas zaļā krāsā, pēc tam kļūst dzelteni, kad tie nobriest. Augļa miza ir izturīga un ādaina, savukārt mīkstums iekšpusē salds un zeltains kā mango. Mīkstuma centrā atrodas ļoti liela sēklu kopa, lai gan šīs sēklas parasti netiek ēst. Papaiju var lietot neapstrādātu, tāpat kā daudzus citus augļus, vai arī to var pagatavot sautējumos vai citos ēdienos.