Kas ir papilārais konjunktivīts?

Pacienti ar papilāru konjunktivītu var pamanīt, ka viņu plakstiņi ir pietūkuši, pietūkuši un sarkani. Mirkšķināšana var būt sāpīga, jo izciļņi tiek vilkti pa acs virsmu un, acs mēģina tikt galā ar iekaisumu, no acs var būt vairāk izdalījumu nekā parasti. Ja plakstiņš tiek novilkts uz leju vai pagriezts, izciļņi būs redzami, padarot šī stāvokļa diagnostiku ļoti vienkāršu.

Papilārā konjunktivīta ārstēšana var ietvert siltu kompresu lietošanu, kā arī acu pilienu lietošanu. Kad acs ir pilnībā atpūtusies, izciļņiem vajadzētu izzust, un plakstiņš atgriežas normālā tekstūrā un krāsā. Kontaktlēcu nēsāšanas turpināšana iekaisuma laikā var izraisīt simptomu saasināšanos un pacientam var radīt ievērojamu diskomfortu.

Daži citi iespējamie papilārā konjunktivīta cēloņi ietver acs protēžu nēsāšanu vai atklātu šuvju mezglu palikšanu pēc operācijas. Šie mezgli ir jāatstāj vietā, kamēr acs dziedē, un galu galā tie izšķīst vai ķirurgs tos noņems. Cilvēkiem, kuri pēc operācijas pamana tādus simptomus kā sāpes, apsārtums, izdalījumi vai redzes izmaiņas, jāvienojas pie oftalmologa novērtēšanai. Neārstētas acu slimības var izraisīt daļēju redzes zudumu vai aklumu.

Ja pēc acīmredzamu cēloņu novēršanas pacientam atkārtojas papilāra konjunktivīta lēkmes, iespējams, ka notiek iekaisuma process. Var būt nepieciešams rūpīgāks novērtējums, lai noskaidrotu, vai iekaisums nerodas citur organismā, un izslēgtu vides kairinātājus; pacientam var būt alerģiska reakcija pret kaut ko, piemēram, dūmiem, ziedputekšņiem vai mājdzīvnieku blaugznām. Ir svarīgi apzināties, ka alerģijas var rasties jebkurā laikā, pat pēc gadiem ilgi nereaģējot uz alergēnu, kad tas ir pakļauts iedarbībai, un tāpēc to nevajadzētu izslēgt, ja pacients nesen nav pieredzējis nekādas vides izmaiņas, piemēram, jaunas mājas vai citā birojā darbā.