Para-jāšanas sports ir jāšanas sporta veids, ar kuru nodarbojas cilvēki ar invaliditāti. Daudzi sportisti invalīdi spēj noturēties sacensībās, kas paredzētas darbspējīgiem cilvēkiem, taču parajātnieks paver sacensību pasauli arī jātniekiem ar smagiem traucējumiem, ļaujot sacensties nopietnā, koncentrētā vidē. Daudzi sportisti, kas piedalās parajāšanas sportā, ir diezgan talantīgi, un daži tiek uzskatīti par vienu no pasaules elitārajiem jātniekiem neatkarīgi no viņu fiziskās sagatavotības.
Kamēr sportisti ar dažādām invaliditātēm jāj un sacenšas jau gadu desmitiem, pirmais organizētais parajāšanas sporta veids Eiropā radās pagājušā gadsimta 1970. gados – iejādei. Pieaugot interesei, para jāšanas sporta veids paplašinājās, iekļaujot braukšanu, lekt un citus jāšanas sporta veidus. Para-jāšanas iejāde joprojām ir īpaši liela sporta veida sastāvdaļa, un sacensības notiek visā pasaulē.
Starptautiski para jāšanas sportu uzrauga Federation Equestre Internationale (FEI), kas ir noteikusi standartus šim sporta veidam, kā arī citiem jāšanas sporta veidiem. Jātniekus klasificē pēc viņu invaliditātes līmeņa, daži tiek mudināti piedalīties gan spējīgo, gan parajāšanas sacensībās, bet citi sacenšas tikai parajāšanas arēnā. Para-jāšanas sacensībām ir dažādas klases, no kurām dažas ir veidotas tā, lai tās būtu vieglākas cilvēkiem ar smagiem traucējumiem; piemēram, iejādes testu var veikt piegājienā, nedemonstrējot izaicinošākas gaitas.
Tā kā parajāšanas sportistiem ir fiziskas invaliditātes, viņiem ir atļauts izmantot dažādus palīglīdzekļus, lai palīdzētu sev noturēt sēdvietu un kontrolēt zirgus. Viņi arī iztur nogurdinošus un intensīvus treniņus, kuru mērķis ir stiprināt saikni starp jātnieku un zirgu, un parajāšanas zirgi ir vieni no labākajiem sportistiem zirgu pasaulē. Papildus tam, ka šiem zirgiem piemīt visas elites līmenī strādājošo zirgu īpašības, tostarp elastība, lokanība un graciozitāte, šiem zirgiem ir arī jāspēj strādāt ar saviem jātniekiem, uzmanīgiem pret smalkām norādēm, kas varētu liecināt par jātnieku, kurš nonācis grūtībās.
Jātnieki invalīdi novērtē iespēju sacensties parajāšanas arēnā, ceļojot uz pasākumiem visā pasaulē, lai parādītu savus zirgus un satiktu domubiedrus. Invaliditātes līmenis parajāšanas sportā ir neticami daudzveidīgs; para jāšanas sportā var redzēt ikvienu no amputētajiem līdz cilvēkiem ar cerebrālo trieku. Šo jomu atzīst arī Starptautiskā Paralimpiskā komiteja, kā arī daudzas citas institūcijas, kas pārvalda paraolimpisko sportu.