Pārdalīšana ir process, ko izmanto, lai saskaņotu valsts ģeogrāfisko apgabalu robežas. Dažkārt to dēvē par pārdali, pārdalīšanas ideja bieži ir tieši saistīta ar politisko procesu. Daudzos gadījumos pārkārtošanās notiek, lai atbilstu iedzīvotāju skaita izmaiņām apgabalā, kā norādīts tautas skaitīšanā, ļaujot efektīvāk veikt pārstāvju un citu valsts amatpersonu vēlēšanas.
Amerikas Savienotajās Valstīs daudzas jomas ir sadalītas tā sauktajos rajonos. Teorētiski katrā no šiem rajoniem ir samērīgs daudzums vietējo iedzīvotāju, un tas ļauj valdības pārstāvjiem darboties to pilsoņu vārdā, kuri dzīvo rajona robežās. Pienākot jaunu amatpersonu ievēlēšanas brīdim, balsošana notiek katrā rajonā, atvieglojot iedzīvotājiem iespēju izmantot vēlēšanu iecirkni, kas atrodas samērā ērtā attālumā no viņu mājām.
Kad iedzīvotāju skaits rajonā krasi palielinās vai samazinās, nav nekas neparasts, ka pašvaldībā notiek pārdalīšanas process. Tas ļauj saglabāt taisnīgu pārstāvju līdzsvaru, kas var adekvāti iestāties par saviem vēlētājiem pašvaldību procesos. Ja rajonā ievērojami palielinās iedzīvotāju skaits, pārdalīšanas stratēģija parasti ietver esošā rajona sadalīšanu divās vienībās. Situācijās, kad rajonā ir ievērojami samazinājies tā robežās mītošo iedzīvotāju skaits, pārdalīšanas pieeja bieži liek likvidēt rajonu un mainīt apkārtējo rajonu robežas, lai uzņemtu dažādas nu jau likvidētā rajona daļas.
Atbildību par pārdalīšanas plāna izveidi var pārraudzīt un apstiprināt vairākas dažādas valsts aģentūras. Dažās jomās plāns ir jāapstiprina valsts likumdevējam. Citos gadījumos plānu izstrādā un īsteno divpartiju komiteja, kas izveidota un pilnvarota veikt pārdali. Lai gan faktiskais process atšķiras, iesaistītie pilsoņi parasti tiek informēti par gaidāmo pārdalīšanu un tiek informēti par norisi.
Kamēr pārdalīšanas galvenā funkcija ir nodrošināt, lai katrs iedzīvotājs būtu pietiekami pārstāvēts pašvaldības darbībā, process ik pa laikam ir ticis uzbrukts. Atsevišķos gadījumos apgalvojumi, ka pārdale notikusi, lai mazinātu vienas iedzīvotāju daļas balsstiesības, liecina, ka pārdalīšana nebija iedzīvotāju interesēs. Citos gadījumos izplatīti ir arī apgalvojumi, ka pārdale notikusi, lai samazinātu izmaksas, vienlaikus sniedzot maz vai vispār nesniedzot jaunus ieguvumus iedzīvotājiem. Šāda veida prasības parasti izskata vai nu īpašas komitejas, vai tiesu sistēmas, kas ir izveidotas un kuru jurisdikcijā ir strīdā iesaistītie ģeogrāfiskie apgabali.