Paredzamie ieņēmumi ir plānotā peļņas summa konkrētam pārskata periodam. Šis aprēķins var būt svarīgs vairākām finanšu darbībām, tostarp maksājamo nodokļu aprēķināšanai, budžeta veidošanai un paziņojumu izsniegšanai akcionāriem un ieinteresētajiem sabiedrības locekļiem. Ir vairākas pieejas aplēšu izstrādei. Piemērotākais var būt atkarīgs no uzņēmuma, nozares un tā, kā tiks izmantota tāme. Grāmatveži parasti izvēlas metodi un pieturas pie tās konsekvences labad, jo vēlas, lai būtu iespēja salīdzināt datus dažādos grāmatvedības periodos.
Viens no veidiem, kā aplūkot aptuvenos ieņēmumus, ir ņemt vērā iespējamos ieņēmumus, pat ja tie netiek aktīvi iekasēti. To izmanto uzkrājumu grāmatvedības metodēs. Vēl viena iespēja ir apsvērt, cik daudz naudas faktiski tiks iekasēts no klientiem, pārdevējiem un citiem avotiem. Tas nosaka līdzekļu apjomu, kas, iespējams, būs pieejams aktīvai lietošanai, pamatojoties uz tāmi, kas var būt svarīgi tādām darbībām kā budžeta veidošana.
Informācijas avoti ieņēmumu aprēķinos var ietvert datus no iepriekšējiem finanšu periodiem, tirgus analīzi un prognozes, kas balstītas uz pašreizējām darbībām. Piemēram, uzņēmumi, kuriem ir noslēgti nozīmīgi līgumi, varētu sagaidīt tos pabeigt un rēķinus klientiem nākamajā pārskata periodā. Valdības aģentūras varētu aplūkot iespējamās nodevas un nodokļus, ko tās iekasēs, lai noteiktu aptuvenos ieņēmumus. Vēl viens apsvērums varētu būt plānota produkta izlaišana vai iniciatīva, kas, visticamāk, palielinās ieņēmumus.
Finanšu prognožu izveide var būt sarežģīta. Grāmatveži vēlas būt pēc iespējas precīzāki, lai organizācijām būtu pareizā informācija, kas tām nepieciešama finanšu plānošanas lēmumu pieņemšanai. Pārvērtēšana var radīt problēmas, jo budžets var būt pārāk liels vai attēls, kas izveidots no aplēstiem ieņēmumiem, var būt pārāk rožains, un to var uzskatīt par maldinošu. Savukārt potenciālo ieņēmumu avotu neņemšana vērā var radīt neparasti zemu aprēķinu, kas arī nav noderīgi.
Finanšu deklarācijās grāmatveži var apspriest izmantotās metodes. Tas ļauj lasītājiem vēlreiz pārbaudīt savu darbu un apsvērt faktorus, kas varētu ietekmēt iegūto novērtējumu. Piemēram, apzinoties, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognozes var mainīties nekustamā īpašuma vērtības krituma dēļ un izmaiņas novērtējumos, var ietekmēt vietējās nodokļu iestādes aplēsto ieņēmumu nolasījumu. Ja aplēse neņem vērā iespējamo īpašuma vērtības kritumu, tā var nebūt tik precīza, un lasītājs var veikt korekcijas, lai kompensētu šo trūkumu.