Pārnēsājams defibrilators ir dzīvības glābšanas ierīce, kas ievada elektrošoku cilvēka sirdij, lai palīdzētu tai atgūt normālu ritmu, kad viņam vai viņai ir pēkšņa sirds apstāšanās ārpus slimnīcas. To sauc arī par automātisko ārējo defibrilatoru jeb AED, un tā pieejamība sabiedriskās vietās pieaug. Šīs ierīces parasti ir lielā mērā automatizētas, un tās spēj diagnosticēt pacientu un nodrošināt pareizu ārstēšanu vai apturēt nepiemērotu ārstēšanu. Pārnēsājamais defibrilators parasti runā ar lietotāju par visu procesu, sniedzot soli pa solim sniegtas instrukcijas, ļaujot ierīci parasti droši lietot bez apmācības vai bez apmācības, lai gan priekšroka tiek dota pamata apmācībai.
Pārnēsājamais defibrilators parasti ir autonoma ierīce, kas sver mazāk nekā piecas mārciņas (2.2 kg), ko izmanto ārpus slimnīcas. Tam ir elektrokardiogramma (EKG) sirdsdarbības uzraudzībai un programmatūra, kas aprīkota ar automātiskām balss uzvednēm, lai analizētu pacienta stāvokli un sniegtu norādījumus izmantotajam operatoram, kā arī trieciena ģenerators. Visas šīs sastāvdaļas ir ievietotas korpusā ar pogām darbībai, displeju, skaļruni, vadiem un elektrodu paliktņiem.
Ja persona ir sabrukusi un nereaģē bez pulsa vai elpošanas, var mēģināt ārstēt ar portatīvo defibrilatoru. Pēc aktivizēšanas ierīce lūgs operatoram apstiprināt šos simptomus un pēc tam liks operatoram novietot elektrodus uz sirdslēkmes upura krūtīm. Ierīce dos norādījumus visiem pārējiem apgabalā palikt prom no tiem, kamēr ierīces programmatūra analizē sirds darbību.
Ja ārstēšana ar defibrilatoru nav piemērota, iekārta aptur procesu, taču to joprojām var izmantot, lai uzraudzītu pacienta stāvokli ar EKG. Ja ir indicēta ārstēšana ar šoku, iekārta liks operatoram pārliecināties, ka vieta ir brīva, un nogādāt elektrošoku, nospiežot pogu. Pēc šoka ievadīšanas nodaļa analizēs pacienta stāvokli un nepieciešamības gadījumā norādīs operatoram turpmāko ārstēšanu. Kad pacienta stāvoklis ir stabilizējies, viņš nekavējoties jānogādā tuvākajā slimnīcā turpmākai izmeklēšanai.
Pārnēsājamās defibrilatoru vienības kļūst arvien vairāk pieejamas sabiedriskās vietās, piemēram, lidostās, tirdzniecības centros, skolās un daudzās citās vietās. Tās ir izstrādātas tā, lai tās būtu viegli lietojamas, lai cilvēku, kam ir sirdsdarbības traucējumi, varētu nekavējoties ārstēt, iepriekš nepārvietojot uz slimnīcu. Tomēr apmācība ir ieteicama, bet nav obligāta. Pētījumi liecina, ka savlaicīga ārstēšana ar šīm ierīcēm var glābt dzīvības.