Pārsūtīts epitets ir metaforiskas valodas veids, kurā īpašības vārds vai cits modifikators tiek lietots kaut kam citam, nevis tam, uz ko tas burtiski attiecas. Jēdziens ir sinonīms vārdam hipalāža un cieši saistīts ar citiem literāriem terminiem, piemēram, personifikācija un metonīmija. Šie epiteti bieži tiek izmantoti kā retoriski līdzekļi dzejā un citā literatūrā, taču tie ir sastopami arī plaši izplatītos izteicienos.
Vārdam “epitets” ir vairākas atšķirīgas nozīmes, kas var padarīt frāzi “pārsūtīts epitets” mazliet mulsinošu. Visizplatītākais vārda lietojums attiecas uz aizvainojošu vai nievājošu frāzi, piemēram, “rasu epitetā”. Tomēr šajā gadījumā epitetam ir lielākoties novecojusi “izteiksmes” vai “apraksta” nozīme. Tādējādi pārnestais epitets ir apraksts, kas tiek pārnests uz kaut ko citu.
Bieži vien šis epitets ir personifikācijas forma, kurā kaut kas, kas nav cilvēcisks, tiek aprakstīts kā ar cilvēka emocijām vai īpašībām. Piemēram, Viljams Vordsvorts savā dzejolī “Es klejoju vientuļš kā mākonis” narcises dēvē par “jocund company”. Būtībā, protams, narcises nevar būt jautras vai pārgalvīgas, jo viņām nav jūtu. Dzejoļa runātājs patiesībā jūtas jautrs, bet viņš savas jūtas pārnes uz narcisēm.
Šī ierīce var būt arī metonīmijas piemērs — figurālas valodas veids, kurā viens lietvārds tiek aizstāts ar kaut ko cieši saistītu ar to. Piemēram, kāds varētu atsaukties uz “spēcīgu troni”. Šī ir frāzes metonīmija, jo vārds tronis tiek lietots, lai apzīmētu karali vai karalieni, kas sēž tronī. Tas ir arī pārnests epitets, jo īpašības vārds spēcīgs gramatiski attiecas uz troni, bet metaforiski norāda uz valdnieku.
Tā kā šie dažādie termini pārklājas, dažiem cilvēkiem var būt mulsinoši atšķirt pārnesto epitetu no citiem grafiskās valodas veidiem. Tomēr lasītājam ir vienkāršs tests, lai noteiktu, vai frāze satur šāda veida epitetu. Pirmkārt, lasītājam ir jāpārbauda, vai ir kāds īpašības vārds, kas gramatiski attiecas uz kaut ko tādu, uz ko tas nevar atsaukties burtiski. Ja tā, lasītājam ir jānosaka, vai kontekstā ir kaut kas cits, ko var raksturot ar īpašības vārdu. Ja kādai citai personai vai priekšmetam patiešām piemīt šī īpašība, tas ir pārnests epitets; ja nē, tad tā ir cita veida metaforiskā valoda.
Daudzi ikdienas angļu valodas izteicieni izmanto šos epitetus. Ir ierasts dzirdēt atsauces uz “bezgulētu nakti”, “priecīgu notikumu” vai “laimīgu dienu”. Patiesībā šie izteicieni, protams, attiecas uz to, ko cilvēki piedzīvo, nevis uz to, ko piedzīvo naktis, gadījumi vai dienas.