Kas ir patogēni?

Patogēns ir jebkurš organisms, piemēram, vīruss, sēne vai baktērija, kas izraisa slimību citā organismā. Organismu izraisītās slimības var būt dažādas, sākot no saaukstēšanās līdz saindēšanās ar pārtiku un beidzot ar meningītu. Tās var izplatīties dažādos veidos, piemēram, nonākot saskarē ar ķermeņa šķidrumiem, uzņemot nepietiekami termiski apstrādātu pārtiku vai peldoties piesārņotā ūdenī. Dažās valstīs ir veikti pasākumi, lai samazinātu ūdens izraisīto patogēnu izraisīto slimību skaitu. Ir arī citi pasākumi, ko cilvēki var veikt, lai pasargātu sevi no šiem slimību izraisītājiem.

Viens no visizplatītākajiem patogēna izplatīšanās veidiem ir personisks kontakts. Daži, piemēram, vīruss, kas izraisa saaukstēšanos, tiek izplatīti ar siekalām. Citi, piemēram, cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), var tikt izplatīti dzimumakta laikā vai ar kopīgām adatām. Slimību izraisošie organismi var izplatīties arī saskarē ar fekālijām vai antisanitāru darbību rezultātā. Sanitārās prakses ievērošana var ievērojami palīdzēt izvairīties no saslimšanas un slimību izplatīšanās.

Ūdens var būt arī saimnieks. Dažāda veida slimību izraisošie organismi var apmesties saldūdenī un radīt problēmas cilvēkiem, kuri to dzer. Dažās valstīs ūdens padeve tiek attīrīta, lai efektīvi likvidētu daudzus dažādus organismus, kas var būt klāt. Pat šajās valstīs, ja vētra vai cita katastrofa pārtrauc ūdens attīrīšanas procesus, piesārņots ūdens var būt problēma. Verdošs ūdens bieži nogalina lielāko daļu patogēnu, tāpēc tas parasti tiek ieteikts, ja ūdens attīrīšanas procesos ir bijuši pārtraukumi.

Vīrusi un baktērijas var izraisīt dažādas slimības. Piemēram, vējbakas izraisa vīruss, un daži E. coli baktēriju veidi izraisa saindēšanos ar pārtiku. Daudzas reizes sēnītes, kas izraisa slimības, ietekmē augus, taču ir dažas, kas var ietekmēt cilvēkus, piemēram, ēdes, kāju sēnīte un mutes piena sēnīte.

Vēl viens interesants organisms, kas darbojas kā patogēns, ir amēba ar nosaukumu Naegleria fowleri, ko var atrast daudzos apgabalos, tostarp saldūdens krājumos. Tas var ceļot pa degunu cilvēkam, kas peld piesārņotā ūdenī, un galu galā nonākt smadzenēs. Tur tas sāk iznīcināt smadzeņu šūnas un izraisa primāro amēbisko meningoencefalītu (PAM). Lielākajai daļai upuru tas ir nāvējošs, taču infekcijas ir ļoti reti.