Pāvests ir Romas bīskaps un Romas katoļu baznīcas garīgais vadītājs. Viņš ir neatkarīgas un suverēnas Vatikāna valsts vadītājs. Persona, kas ieņem pāvesta amatu, vienmēr ir vīrietis, lai gan ir bijušas baumas par pretējo, priesteris, kurš pakāpies līdz kardināla statusam un labi orientējas teoloģiskās doktrīnās un dogmās. Vēsturiski ar vienu vai diviem iespējamiem izņēmumiem pāvests vienmēr ir bijis baltādains — bija trīs pāvesti no Āfrikas, taču viņu rase nav skaidra. Ticīgie uzskata, ka viņš ir amata pēctecis, ko iesācis pats svētais Pēteris, viens no divpadsmit Kristus apustuļiem.
Pāvesta amats pastāv jau vairāk nekā tūkstoš gadus. Tās vara ir paplašinājusies un sarukusi, mainoties tās pārvaldīto cilvēku vajadzībām un uzskatiem. Pirmajos gadsimtos pāvesti kronēja karaļus un imperatorus un bija daudz iesaistīti tā laika politikā, pat tādā mērā, lai apstiprinātu karus un citus sociālos nemieru veidus. Kādu laiku pāvests pat apgalvoja, ka viņa amatam vajadzētu būt visas Rietumu civilizācijas vadītājam. Gadu gaitā pāvesta amats ir bijis vardarbīgs, skandāls un pat slepkavības.
Katoļiem pāvests pārstāv vairākas lietas. Viņš ir viņu Baznīcas vadītājs, un tāpēc viņu uzskata gandrīz tā, it kā viņš būtu augstāks par cilvēka likumu. Viņa vārdiem vajadzētu būt morāli nekļūdīgiem. Viņu uzskata arī par Kristus vietnieku; kristīgās pasaules centrs un visu reliģisko lietu pārraugs, tostarp svēto kanonizācija, svētīgo beatifikācija, doktrīnas pārskatīšana/precizēšana utt. Jebkādas izmaiņas katolicisma teoloģijā vispirms ir jāpārbauda un jālemj pāvestam. Viņa vārdi, vismaz ticības jautājumos, vienmēr ir galīgi.
Jaunajos laikos pāvesta loma pasaulē ir bijusi vairāk dievišķa nekā praktiska. Viņš tiek uzskatīts par garīgo ceļvedi, nevis reliģisku monarhu, lai gan viņam joprojām ir diezgan nozīmīga ietekme uz miljoniem katoļu morāli pasaulē. Viņu ievēl kardinālu kolēģija, un viņam tiek piešķirts pāvesta amats līdz nāvei. Starp pāvestiem nesenajā atmiņā ir mirušais pāvests Jānis Pāvils II un pašreizējais pāvests Benedikts XVI. Pāvests Benedikts ir 265. persona, kas ieņem šo amatu.